Likums pieņemts, lai veicinātu civiltiesisku strīdu risināšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanā. Mediācija likumā definēta kā strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Likums nosaka vienotus mediācijas pamatprincipus un pamatnoteikumus, skaidro jēdzienus, kas attiecas uz mediāciju, un nosaka prasības tiesas atvasinātai mediācijai.
Jaunais regulējums paredz, ka mediāciju varēs veikt ārpus tiesas procesa, un tas veicinās brīvu konkurenci mediatoru starpā un noteiks mediācijas pakalpojuma kvalitātes standartu. Savukārt tiesas atvasinātu mediāciju veiks mediators pēc tiesas ierosinājuma. Lai tiesnesis pusēm ieteiktu izmantot mediāciju, viņam ir jābūt pārliecinātam, ka minētais pakalpojums būs kvalitatīvs un virzīts uz domstarpību atrisināšanu, tādēļ paredzēts ieviest vienotus mediatoru apmācību standartus un mediatoru sertificēšanu.
Kā uzsver Nacionālās apvienības "VL-TB/LNNK" (NA) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, kurš tieši bija Mediācijas likumprojekta virzītājs kopš 2007. gada, kad pildīja tieslietu ministra pienākumus, NA ir patiesi gandarīta par Saeimas pieņemto likumu: "Dzīve ir dzīve un strīdi rodas, taču tos prasmīgi jāmāk atrisināt. Mums daudzkārt pietrūkst vēlmes un arī prasmes ieklausīties vienam otrā. Mediācija ir konfliktu risināšanas process, kad neitrāla profesionāļa – sertificēta mediatora – vadībā tiek risinātas dažāda veida domstarpības – gan ģimeniskas, gan biznesa konflikti."
"Tiesā vienmēr kāds būs vinnētājs, kāds zaudētājs, taču, risinot strīdu mediācijas procesā, malā tiek liktas ambīcijas un aizvainojums, tiek atpazīts patiesais "strīdus ābols", un konflikts atrisināts savstarpējas vienošanās un sapratnes ceļā. Ikviens racionāli domājošs cilvēks ir ieinteresēts radušās domstarpības risināt ātri un efektīvi, apejot noslogoto Latvijas tiesu sistēmu," prieku par likumprojekta atbalstu Saeimā pauž Gaidis Bērziņš, kuru un visu sabiedrību kopumā apsveic arī NA, paužot, ka mediācija atslogos tiesu darbu un ļaus valstij ietaupīt ievērojamus resursus gan naudas, gan laika, gan tieslietu sistēmā nodarbināto noslodzes ziņā.
Par sertificētu mediatoru varēs būt persona ar nevainojamu reputāciju, kas sasniegusi 25 gadu vecumu, tai ir augstākā izglītība, prot valsts valodu augstākajā līmenī, izgājusi mediatora apmācības kursu un ieguvusi mediatora sertifikātu. Mediatorus sertificēs Sertificētu mediatoru padome, un tā lems arī par sertifikāta darbības izbeigšanu vai apturēšanu.
Likums nosaka, ka Sertificētu mediatoru padome ir pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts, kas darbojas piecu locekļu sastāvā. Padomi uz trim gadiem ievēlē mediatoru kopsapulce, kas ir sertificētu mediatoru pašpārvaldes institūcija. Likumā noteikti mediatora pienākumi un tiesības, kā arī mediācijas procesuālā kārtība, mediatoru sertifikācijas, sertifikātu darbības apturēšanas vai izbeigšanas kārtība.
Latvijā līdz šim attīstījies tīrās mediācijas veids, un ar to aktīvi darbojas nevalstiskās organizācijas. Mediācija lielākoties tiek izmantota tādu domstarpību risināšanai, kas izriet no ģimenes tiesiskajām un komerctiesiskajām attiecībām līdzekļu piedziņai bērnu uzturēšanai, laulības šķiršanai, kā arī parādu piedziņai.
Kā norāda G. Bērziņš, "pats galvenais mediācijas priekšnosacījums ir sabiedrības attieksmes maiņa pret konfliktiem un to risināšanu. Ir svarīgi apzināties, ka par strīdu, kas radies starp personām, tām pašām ir jāuzņemas atbildība. Tiesas procesā faktiski atbildība par risinājumu pilnībā tiek nodota tiesai, savukārt mediācijā atbildība par risinājumu gulstas uz pašiem strīdiniekiem".
Piebilstams, ka ar mediāciju saistītus grozījumus Saeima pieņēma arī Civilprocesa likumā. Koncepciju "Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā" Ministru kabinets pieņēma 2009. gada sākumā, bet 2010. gadā valdība apstiprināja pasākumu plānu tās ieviešanai. Likumprojektu "Mediācijas likums" un ar to saistītus grozījumus Civilprocesa likumā izstrādāja Tieslietu ministrijas darba grupa, kurā bija tiesneši, praktizējoši mediatori un citi eksperti.
22.05.2014 11:39
Būtisks pavērsiens tiesu sistēmas attīstībā – Saeimā pieņemts ilgi apspriestais Mediācijas likums
Autors Apriņķis.lv
"Tiesā vienmēr kāds būs vinnētājs, kāds zaudētājs, taču, risinot strīdu mediācijas procesā, malā tiek liktas ambīcijas un aizvainojums, tiek atpazīts patiesais "strīdus ābols", un konflikts atrisināts savstarpējas vienošanās un sapratnes ceļā. Ikviens racionāli domājošs cilvēks ir ieinteresēts radušās domstarpības risināt ātri un efektīvi, apejot noslogoto Latvijas tiesu sistēmu," prieku par likumprojekta atbalstu Saeimā pauž Gaidis Bērziņš, šī likumprojekta virzītājs, kurš to uzsāka jau pirms septiņiem gadiem.
arhīvs
Saeima 22. maijā galīgajā lasījumā pieņēma Mediācijas likumu, kas turpmāk noteiks mediācijas tiesisko regulējumu.