Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

DP savā pārskatā arī publiskojusi aktīvākos Krievijas tautiešu politikas pārstāvjus Latvijā, piemēram, Viktors Guščins, Aleksandrs Gapoņenko, Josifs Korens, Elizabete Krivcova, Illarions Girss, Margarita Dragiļe, Jeļena Bačinska un citi.

Krievijas oficiāli deklarētais tautiešu politikas mērķis ir sniegt atbalstu saviem tautiešiem, tostarp nodrošinot viņu interešu un tiesību aizstāvību viņu mītnes valstīs vai arī sekmēt tautiešu atgriešanos Krievijā. Vienlaikus šīs politikas aizsegā Krievija veic pasākumus savu ģeopolitisko interešu īstenošanai ārvalstīs, kā arī mēģina ietekmēt ārvalstu, tostarp Latvijas, iekšpolitiskos procesus, izmantojot tautiešu organizācijas kā instrumentu šī mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā minēto, Krievijas īstenotā tautiešu politika rada riskus nacionālās drošības interesēm, pauž DP.

Darbības pārskatā norādīts, ka 2013. gadā notika izmaiņas Krievijas īstenotās tautiešu politikas prioritātēs un darbības metodēs. Pārskata periodā skaidri iezīmējās arī Krievijas retorikas maiņa. Līdz šim tajā tika akcentēta "sadarbība ar tautiešiem", savukārt pēdējā laikā publiskajā telpā Krievijas retorikā arvien vairāk dominē "tautiešu atbalsts un tiesību aizsardzība". Šī akcentu maiņa esot skaidrojama ar vēlmi vēl vairāk izcelt uzskatu par it kā notiekošo "tautiešu diskrimināciju" un "tautiešu cilvēktiesību pārkāpumiem" ārvalstīs. Īpaši aktīvi šīs pārmaiņas ilustrēja Krievijas regulārie un agresīvie paziņojumi pret Baltijas valstīm, apsūdzot tās it kā notiekošajā "tautiešu tiesību neievērošanā" un "nacisma glorifikācijā".

Dažādu ar Krievijas īstenotās tautiešu politikas saistīto nevalstisko organizāciju darbība līdzīgi kā iepriekš bija vērsta pret Latvijas sabiedrības saliedētību un uz Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju piederības sajūtas Latvijai mazināšanu, norāda DP.

Pērn minēto organizāciju aktīvistu darbības intensitāte nemainījās. Turklāt savu popularitāti turpināja nostiprināt jau līdz šim zināmākie tautiešu aktīvisti, kuri par līdzdalību tautiešu politikā gūst personīgu labumu un kuru aktivitātes ir pakārtotas Krievijas ārpolitiskajām interesēm Latvijā.

Kā skaidro DP, pagājušajā gadā iezīmējās paaudžu konflikts starp "profesionālajiem tautiešiem", kuru redzamākie pārstāvji ir Guščins, Gapoņenko un Korens, un jaunās paaudzes tautiešu politikas aktīvistiem.

Vienlaikus 2013. gadā būtiski savas pozīcijas nostiprināja Valērijs Kravcovs, kurš kļuva par Latvijas Krievu kopienas vadītāju.

DP ieskatā viens no aktīvākajiem Krievijas tautiešu politikas pārstāvjiem Latvijā bija Gapoņenko. 2013. gadā viņš darbojās pie Otrā pasaules kara notikumu Latvijā atspoguļojuma atbilstoši Krievijas vēstures doktrīnai, kā arī centās popularizēt viedokli par it kā notiekošo "etnisko minoritāšu diskrimināciju" Latvijā.

Gapoņenko pērn turpinājis izplatīt tendenciozu un sagrozītu informāciju par iekšpolitiskajām norisēm Latvijā. Uzdodoties par sociāli politisko un ekonomisko procesu "ekspertu" un "pētnieku", Gapoņenko mākslīgi centās radīt priekšstatu par krievvalodīgo iedzīvotāju apdraudētību Latvijā, kā arī ar dažādu publikāciju starpniecību mēģināja popularizēt Latgales autonomijas idejas aktualitāti.

Viņa publicēto informāciju bieži izmanto Krievijas institūcijas un informācijas resursi, lai kritizētu un nosodītu Latviju. 2013. gadā Gapoņenko turpināja sadarbību ar Borisu Zeļcermanu, kura organizēto līderisma kursu paspārnē ir uzaudzināta tautiešu politikas aktīvistu jaunā paaudze - Krivcova, Girss, Dragiļe, Bačinska un citi.

Zeļcermana un Gapoņenko darba sadalījums jaunās paaudzes tautiešu politikas līderu audzināšanā ir viens no faktoriem viņu spējai izcelties uz pārējo jauniešu fona. Zeļcermans īsteno metodoloģisku un sistemātisku jauniešu izglītošanu, savukārt Gapoņenko iesaista šos jauniešus tautiešu politikas aktivitātēs. Gapoņenko esot pievērsies darbībai arī Latvijas enerģētikas sektorā, cenšoties sekmēt Krievijas uzņēmumu intereses Baltijas valstīs.

Latvijas Sabiedrisko organizāciju padome (LSOP) tika izveidota 1998. gadā ar mērķi kalpot par diskusiju forumu Latvijas krievu sabiedrisko organizāciju vajadzībām. Neraugoties uz savu ilggadējo darbību, LSOP joprojām nav reģistrēta organizācija un tai nav tiesiska statusa Latvijā, skaidro DP.

Formāli LSOP ir iesaistījušās aptuveni 90 dažādas organizācijas, taču aktīvu darbību 2013. gadā veica ne vairāk kā 20 no tām. Kopš 2007. gada LSOP darbu koordinē Viktors Guščins.

Viņa vadībā organizācija ir centusies paplašināt darbības mērķus - ne tikai veicināt dažādu organizāciju diskusijas un apvienošanos, bet arī kļūt par tautiešu politikas koordinējošo elementu Latvijā. Tiesa, tas nav izdevies un arī pagājušajā gadā šī nereģistrētā struktūra darbojās kā neformāla diskusiju platforma ar ierobežotu spēju koordinēt citu organizāciju darbību. Pārskata periodā LSOP turpināja organizēt "koordinējošās" sēdes aptuveni reizi mēnesī, galvenokārt Maskavas namā, Rīgā.

Guščins ir pie Krievijas vēstniecības Latvijā izveidotās Krievijas tautiešu organizāciju Latvijā koordinācijas padomes vadītājs un Latvijas pārstāvis Vispasaules Krievijas tautiešu koordinācijas padomē. Tad dod Krievijai iespēju ietekmēt gan LSOP darbu, gan tās darba kārtību.

Tā dēvētā sabiedriskā kustība "Nepilsoņu kongress" (NK) pārskata periodā turpināja darboties kā nereģistrēta organizācija, kas ļauj šai struktūrai apiet likumā noteiktos ierobežojumu sabiedrisko organizāciju darbībai, tostarp nodrošināt finanšu darbības atklātību. No šī veidojuma nosaukuma izriet, ka NK mērķis ir nepilsoņu problēmu risināšana, taču praksē tā darbība ietver plašāku aktivitāšu loku, pauž DP.

Pārskata periodā NK bija viens no svarīgākajiem tautiešu politikas ietvaros īstenotajiem projektiem. Tā izveide atbilst Krievijas interesēm akcentēt nepilsoņu "problemātiku" un aktualizēt jautājumu par "cilvēktiesību pārkāpumiem" starptautiskajās institūcijās.

NK darbība arī atbilst atsevišķu personu politiskajām ambīcijām, jo nepilsoņu jautājuma aktualizēšana veicina aktīvistu atpazīstamību pirms Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām, piemēram, NK līdere un partijas "Saskaņa" biedre Krivcova startē Eiroparlamenta vēlēšanās.

NK starptautiskās aktivitātes ir koordinētas un rūpīgi pārdomātas, ko savukārt ir veicinājusi šīs kustības sadarbība ar vienu no lielākajām Lielbritānijas sabiedrisko attiecību aģentūrām "Bell Pottinger".

Pārskata laikā NK centās gūt atbalstu savām idejām arī latviešu auditorijā un mēģināja iesaistīties iekšpolitiskajās debatēs.

2013. gadā svarīgu lomu Latvijas diskreditācijas pasākumos gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī saglabāja arī tā sauktās antifašistiskās organizācijas, kas centās popularizēt Krievijas radīto mītu par "fašisma atdzimšana un glorifikāciju Latvijā".

Kā uzsver DP, īpaši aktīvi ar Latvijas nomelnošanu šajā jautājumā nodarbojas Krievijas ietekmes organizācija "Pasaule bez nacisma" (PBN) un tās atbalstītāji Latvijā. Lai veidotu respektējamas starptautiskas kustības tēlu, PBN savās aktivitātēs mēģināja iesaistīt starptautiskās organizācijas.

2013. gadā tā sauktās antifašistu kustības veiktajā diskreditācijas kampaņā pret Latviju nozīmīga loma bija PBN pasākumu koordinatoram Austrumeiropas valstīs Valērijam Engelam un Josifam Korenam, kurš ir biedrības "Latvijas Antifašistiskās komiteja" faktiskais vadītājs. Šī kampaņa balstījās uz tendenciozas un sagrozītas informācijas izplatīšanu par it kā notiekošo nacisma atdzimšanu Latvijā, kā arī mēģinājumu uzspiest Krievijas vēstures traktējumu par Latvijas atbrīvošanu.

Pārskata periodā 16. marta pasākumu laikā Korens un pārējie tā sauktie Latvijas antifašisti iesaistījās tradicionālajās aktivitātēs, kuru mērķis ir starptautiskajai auditorijai propagandēt mītu par "fašisma glorificēšanu", teikts DP pārskatā.

Pēc izgāšanās pašvaldību vēlēšanās, kas apliecināja nenozīmīgo atbalstu sabiedrībā, organizācija "Par dzimto valodu!" 2013. gada nogalē sašķēlās. Mēģinot vairot savu un organizācijas popularitāti sabiedrībā, Vladimirs Lindermans ar palikušajiem atbalstītājiem 2013. gada decembrī uzsāka parakstu vākšanu par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Turpretim Lindermana savulaik piesaistītie aktīvisti pārskata periodā uzsāka patstāvīgu darbību. Mērķtiecīgi izmantojot Latvijas liberālo tiesisko regulējumu, Illarions Girss un Jevgēnijs Osipovs izveidoja biedrību "Russkaya Zarya".

Ar šīs organizācijas palīdzību plānots pretendēt uz Krievijas un Rietumvalstīs veidotu organizāciju atbalsta programmām, kas ļautu iegūt līdzekļus un padarīt leģitīmas Latvijā izvērstās darbības. Pārskata laikā Girss centās arī nostiprināt sadarbību ar Tatjanas Ždanokas veidoto partiju "Latvijas Krievu savienība", meklējot iespējas kandidēt Eiroparlamenta vēlēšanās no šīs organizācijas saraksta.

Bez tam Girss iesaistījās konfrontācijā ar tā sauktajiem profesionālajiem tautiešiem, piemēram, Gapoņenko. Šīs domstarpības vērtējamas kā cīņa par Krievijas institūciju piešķirto finansējumu, kurā kā arguments tiek izmantots vājā resursu atdeve no tā saukto profesionālo tautiešu puses. Tāpat tautiešu politikas aktīvistu vidū arī turpināja pastāvēt aizdomas par Krievijas institūciju piešķirtā finansējuma piesavināšanos.

Girss un Osipovs ir krievu nacionālisma radikālo izpausmju redzamākie pārstāvji Latvijā. Ierobežotās iespējas iegūt publicitāti krievu valodā raidošajos un rakstošajos Latvijas plašsaziņas līdzekļos pārskata laikā viņi mēģināja kompensēt ar provokatīviem izteikumiem sociālajos tīklos un Krievijas plašsaziņas līdzekļos. Šie izteikumi bieži vien saskanēja ar Krievijas oficiālo retoriku, norāda DP.

Ar redzamām aktivitātēm Krievijas tautiešu politikas kontekstā pārskata periodā izcēlās arī citas to atbalstošās organizācijas - biedrības "Rodina" un "Cilvēktiesību Līgu Starptautiskās Federācijas Latvijas Cilvēktiesību komiteja", kā arī Latvijas reģionos darbojošās biedrības "Liepājas Krievu kopiena", "Ventspils Krievu biedrība", "Jelgavas Krievu kultūras biedrība ''Veče"" un biedrība "Kislorod" no Daugavpils.

Ņemot vērā iepriekšminēto, DP secina, ka Krievijas īstenotās tautiešu politikas intensitāte šogad, visticamāk, paaugstināsies un joprojām radīs nozīmīgākos riskus valsts konstitucionālajai iekārtai. Līdzīgi kā iepriekš Krievija turpinās Latvijas diskreditācijas kampaņas ārvalstīs un starptautiskajās institūcijās, vienlaikus cenšoties izmantot Latvijas iedzīvotājus savu ģeopolitisko interešu īstenošanai.

Paredzams, ka tautiešu organizācijām Latvijā arī turpmāk būs nozīmīga loma Krievijas ģeopolitisko mērķu sasniegšanas veicināšanā. Neraugoties uz personīgajām ambīcijām un cīņu par tautiešu politikas īstenošanai atvēlētajiem resursiem, tautiešu organizācijas Latvijā centīsies pievērst uzmanību Krievijas diktētajiem "problēmjautājumiem".

DP ir pamats uzskatīt, ka tautiešu politikas aktīvisti Latvijā, kuri kandidēs Saeimas vēlēšanās, nolūkā piesaistīt iespējami lielāku sabiedrības uzmanību savai personībai, var iesaistīties dažādās provokatīvās akcijās vai to organizēšanā. Šīs akcijas, visticamāk, būs orientētas uz sabiedrības šķelšanu un piederības Latvijai mazināšanu.