Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Grozījumu mērķis ir Latvijas zemes resursu ilgtspējīga saglabāšana, kā arī veicināt iedzīvotāju ieinteresētību lauksaimnieciskajā ražošanā, informēja Saeimas preses dienestā.

Izmaiņas noteiks, ka viena fiziskā vai juridiskā persona varēs iegādāties līdz diviem tūkstošiem hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Savukārt biedrības un nodibinājumi, kas darbojas jau trīs gadus un to darbības mērķis ir saistīts ar dabas aizsardzību, lauksaimniecības kultūraugu vai produktu ražošanu vai medību saimniecību, drīkstēs iegādāties zemi platībā līdz pieciem hektāriem.

Lai persona turpmāk varētu iegādāties zemi, paredzēts, ka tai jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējai, kā arī tiesīgai saņemt tiešos maksājumus un pēdējo trīs gadu laikā jābūt ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas. Grozījumi arī paredz, ka personai būs nepieciešama pieredze lauksaimniecībā vai jāiegūst lauksaimnieciskā vai tai pielīdzinātā izglītība.

Plānots, ka zemes īpašniekam apsaimniekošana būs jāsāk gada laikā pēc zemes iegādes un rakstiski jāapliecina tās izmantošana ražošanā, ja zeme iepriekšējā vai konkrētajā gadā ir pieteikta tiešajiem maksājumiem. Ja trīs gadu laikā zemes īpašnieks nenodrošinās tās izmantošanu, tiks paredzētas soda sankcijas.

Savukārt uzņēmumiem būs jābūt reģistrētiem Latvijā kā nodokļu maksātājiem un jānodarbina cilvēki, kuri ir ieguvuši vismaz pirmā līmeņa augstāko lauksaimniecisko izglītību. Tāpat šiem uzņēmumiem būs jābūt tiesīgiem saņemt tiešos maksājumus, kā arī vismaz pēdējo trīs gadu laikā jāgūst ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vismaz vienas trešdaļas apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Līdz ar likuma grozījumiem pašreizējais regulējums papildināts ar jaunu pantu par Latvijas Zemes fondu, kas nacionālā līmenī veicinās lauksaimniecībā izmantojamās zemes resursu aizsardzību, pieejamību, racionālu, efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Tāpat likums tiks papildināts ar lauksaimniecības zemes darījumu izskatīšanas kārtību, deleģējot uzraudzību pašvaldības izveidotai komisijai, kā arī valdībai būs jānosaka kritēriji lauksaimniecības zemes darījumiem.

Likuma grozījumi arī paredz noteikt pirmpirkuma tiesības lauksaimniecības zemei.

Patlaban likums noteic, ka zemi var pirkt ikviens mūsu valsts pilsonis, valsts, pašvaldību un privātie uzņēmumi, zemnieku saimniecības, reliģiskās organizācijas, kā arī augstskolas. Tāpat pašreiz noteikts, ka ārvalstu pilsoņi un citu valstu uzņēmumi no šī gada 1.maija zemi var nopirkt ar tādiem pašiem nosacījumiem kā iepriekš minētie subjekti. Līdz šī gada 30.aprīlim ārzemniekiem bija noteikti ierobežojumi – zemi varēja nopirkt saskaņā ar citiem likumiem, ja ārvalstu pilsoņi vēlējās veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvoja mūsu valstī, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas aktīvi nodarbojās ar lauksaimniecību.

Likumprojekta autori no Zemkopības ministrijas iepriekš deputātus informēja, ka grozījumi paredz lauksaimnieciskajā ražošanā vairāk izmantot novārtā atstātās zemes platības, proti, tā varētu būt līdz diviem miljoniem hektāru liela lauksaimniecībā izmantojamā zeme.

Gandarījumu par pieņemtajiem grozījumiem paudis biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš:

"Grozījumiem (..) pēc pieņemšanas trešajā lasījumā un izsludināšanas būs jāierobežo spekulatīvie darījumi ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Mūsu uzstādījums, lai lauksaimniecībā izmantojamā zemes nonāk tam paredzētajam nolūkam – lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Apzināmies, ka darbs pie grozījumiem likumā nenorit tik raiti, kā bija cerēts un jau 15 dienas Latvijas svarīgāko resursu – lauksaimniecībā izmantojamo zemi – var iegādāties jebkurš Eiropas Savienības pilsonis, tādēļ mēs ceram, ka Saeimas deputāti pēdējā finiša taisnē apkopos visus spēkus un sakoncentrēsies, lai likumu pieņemtu līdz pavasara sesijas beigām."