Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Sanāksmē piedalījās labklājības ministrs Uldis Augulis, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, LM un tās padotības iestāžu speciālisti, kā arī pašvaldību pārstāvji.

Sarunu laikā LM informēja pašvaldības par minimālā ienākuma līmeņa koncepcijas izstrādes gaitu un ministrijas priekšlikumiem tā noteikšanā. Plānots, ka koncepciju valdība varētu izskatīt augusta beigās. Labklājības ministrs Uldis Augulis aicināja pašvaldības mēneša laikā sniegt LM savu viedokli un redzējumu par koncepcijas projektu, kā arī piedāvāt priekšlikumus tā pilnveidošanai, pavēstīja LM Komunikācijas nodaļā.

"Tas ir būtisks solis adekvāta minimālā ienākuma noteikšanas virzienā, lai, kombinējot valsts un pašvaldību sniegto atbalstu, kā arī ņemot vērā nodokļu sistēmu, noteiktu vienotu un pamatotu minimālā ienākuma līmeni, kas būtu pamats turpmākā atbalsta nodrošināšanā iedzīvotājiem. Tādējādi sociālā palīdzības sistēma būtu mērķēta un sabalansēta," uzsvēra U.Augulis.

"Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt līdzsvaru starp cilvēka vēlmi būt aktīvam un sniegtā atbalsta apjomu, lai saglabātu un veicinātu motivāciju atgriezties darba tirgū, lai neveidotos tāda sabiedrības daļa, kas ir gatava iet uz darbu, bet nav gatava strādāt. Tāpēc pašvaldībām šobrīd ir liela loma koncepcijas izstrādē, jo tās vislabāk pārzina esošo situāciju savā teritorijā." Puses vienojās turpināt kopīgu darbu pie minimālā ienākuma līmeņa noteikšanas.

Tāpat sarunu laikā puses diskutēja par turpmāko rīcību attiecībā uz garantētā minimālā ienākuma līmeņa paaugstināšanu.

"Mēs saskatām iespēju atgriezties pirmskrīzes līmenī un garantētā minimālā ienākuma līmeni noteikt 60 eiro apmērā. Redzam, ka trūcīgo cilvēku skaits valstī samazinās, līdz ar to sarūk arī pašvaldību izdevumi sociālajai palīdzībai, ko būtu iespējams novirzīt lielākam nabadzīgo iedzīvotāju skaita atbalstam," skaidro ministrs.

"Jāņem vērā, ka krīzes laikā Sociālās drošības tīkla ietvaros valsts līdzfinansēja GMI pabalsta un dzīvokļa pabalstu izmaksu, kas ir devis būtisku atspaidu pašvaldībām laikā, kad ievērojamam skaitam iedzīvotāju bija nepieciešama palīdzība. Šobrīd pašvaldībām izmaksas sociālajai palīdzībai jāsedz no saviem līdzekļiem, bet situācija un iespējas dažādās pašvaldībās ir atšķirīgas. Tāpēc divu mēnešu laikā pašvaldības sniegs savu izvērtējumu par GMI līmeņa paaugstināšanas iespējām."

Lai motivētu trūcīgos cilvēkus iesaistīties darba tirgū un pieņemt darba piedāvājumu, LM ierosina pirmos četrus mēnešus ģimenes (personas) ienākumu izvērtēšanā neņemt vērā darba algu līdz minimālās darba algas apmēram. Papildus LM rosina, izvērtējot materiālo stāvokli personai, kura pretendē uz trūcīgas personas statusu, neņemt vērā atsevišķus specifiskiem mērķiem paredzētus ienākumus, piemēram, ģimenes valsts pabalstu, skolēnu vasaras brīvlaikā nopelnīto darba algu.

Sarunu laikā LM un LPS vienojās organizēt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar atkarībām vienotā procesā, sociālo rehabilitāciju nodrošinot uzreiz pēc tam, kad nepilngadīgais ar atkarībām no psihoaktīvām vielām saņem veselības aprūpes pakalpojumu. Tādejādi sociālā rehabilitācija ir nākamais posms pēc kopīgas rehabilitācijas. LM speciālists uzvēra, ka šajā jautājumā jāattīsta sadarbība starp Veselības ministriju (VM) un LM vienota pakalpojuma nodrošināšanai.

Lai veicinātu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem aktīvu iesaistīšanu sabiedriskajā dzīvē, norisinājās diskusija arī par asistenta pakalpojuma piešķiršanas kārtību. LM uzsvēra, ka vērojams būtisks asistentu skaita pieaugums – 2014. gada septembrī pakalpojumu saņēma 2191 cilvēki, turpretī martā jau 3916 cilvēki.

LM un LPS vienojās, ka pēc Valsts kontroles un LM Iekšējā audita departamenta auditu veikšanas un rezultātu saņemšanas, LM izstrādās metodisku materiālu par asistenta pakalpojuma sniegšanu, lai nodrošinātu vienotu pieeju un izpratni pašvaldībās.

Klātesošie diskutēja arī par turpmāko gadu izaicinājumiem sociālo pakalpojumu jomā, tostarp sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar atkarībām, asistenta pakalpojuma piešķiršanas kārtību, pirmreizējo invaliditātes piešķiršanu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī mājokļa pielāgošanu personām ar funkcionāliem traucējumiem.