Pieņemot likumu, precizēts likuma pants par genocīda, nozieguma pret cilvēci, mieru vai kara nozieguma attaisnošanu.
Likuma jaunā redakcija nosaka atbildību par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tostarp PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latviju un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu.
"Esam lēmuši iekļaut Krimināllikumā tiešu norādi uz varām, kuras noziedzīgi vērsušās pret Latviju un tās iedzīvotājiem, - Padomju Savienību un nacistisko Vāciju. Lai arī Drošības policija norāda, ka jau patlaban likums ļauj vērsties pret personām, kuras attaisno šo režīmu pastrādātos starptautiskos noziegumus, šāda norma nepārprotami jānostiprina arī likuma tekstā, konkretizējot esošo regulējumu. Vienlaikus sagaidām, ka valsts drošības iestādes rīkosies aktīvi, izmeklējot gadījumus, kad publiski tiek attaisnots holokausts, deportācijas, civiliedzīvotāju spīdzināšanas un slepkavības, kā arī militārs iebrukums Latvijas teritorijā," skaidroja Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (V).
Vienlaikus Judins norāda, ka ar šiem likuma grozījumiem Latvija līdz ar vairākām citām Eiropas valstīm PSRS režīma noziedzīgo rīcību pielīdzina nacistiskās Vācijas veiktajiem noziegumiem. Par šādiem noziegumiem piemērojamais sods nemainās - brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins aicināja izslēgt attiecīgo priekšlikumu, jo tas paredz reālu cietumsodu uz laiku līdz pieciem gadiem par viedokļa izteikšanu.
"Es vēlos atgādināt, ka vārda brīvība ir uzskatāma par vienu no senākajām un nozīmīgākajām tiesībām demokrātiskā sabiedrībā," norādīja politiķis, akcentējot, ka tiesības uz vārda brīvību nostiprinātas gan Satversmes 100.pantā, ANO paktā "Par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām" un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.
Satversmes tiesa savā spriedumā ir norādījusi arī uz saikni starp valstī aizsargāto vārda brīvības apjomu un tās demokrātijas līmeni, norādot, ka, attīstoties demokrātijai, ir tendence paplašināties arī tiesībām uz vārda brīvību, skaidroja SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks.
"Jāņem vērā arī vairāku piemērotāju prognoze, ka šāda veida nodarījumi varētu tikt veikti demonstratīvi, lai personas tiktu sauktas pie kriminālatbildības un pēc tam varētu vērsties ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Piedāvātā redakcija rada ilgtermiņa riskus un var nevis saliedēt sabiedrību, bet, tieši pretēji, veicināt sabiedrības šķelšanos," brīdināja politiķis.
Judins skaidroja, ka vārda brīvība nav absolūta un ir gadījumi, kad vārda brīvība var tikt ierobežota, - ja ir situācija, ka cilvēks noliedz noziegumus pret cilvēci, genocīdu, citus noziegumus, slavina attiecīgus pārkāpumus.
Deputāte Irina Cvetkova (SC) norādīja, ka pēc šīs normas ieviešanas Latvijas sabiedrība ar nepacietību gaidīšot, "kad pret advokātu Andri Grūtupu tiks ierosināts kriminālprocess". Viņa grāmatā "Ešafots" "publiski esot noliegts, attaisnots un rupji noniecināts nacistiskās Vācijas noziegums pret cilvēci un genocīds, kāds bija īstenots arī pret Latvijas iedzīvotājiem", akcentēja parlamentāriete.
Turpinoties debatēm, Judins atsaucās uz Satversmes tiesas lemto un norādīja: "Es gribu atgādināt, ka Latvija tika okupēta, ka attiecībā pret Latviju notikusi agresija. (..) Tas ir fakts. Un, ja daži kolēģi vēlas turpināt diskusijas par to, turpināt apšaubīt, man gribētos pievērst jūsu uzmanību, ka arī imunitāte var nepasargāt dažus no jums, ja jūs to turpināsiet darīt." Šis viedoklis raisīja starpsaucienus no zāles.
Ar izmaiņām Krimināllikumā ieviesta kriminālatbildība personām, kas izmantojušas nepilngadīgu prostitūtu pakalpojumus. Par nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, vai arī naudas sods. Atbildība iestāsies par šādu apzinātu rīcību, proti, ja klients zinās, ka prostitūta ir nepilngadīga, norāda Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs.
Pārskatīti arī likuma panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību, tostarp paplašinot izvarošanas definīciju. Grozījumi paredz, ka ar izvarošanu saprot arī dzimumaktu, izmantojot cietušā uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi.
Likumā iekļauti jauni panti "spaisa" maisījumu izplatības ierobežošanai. Krimināli būs sodāma pamudināšana lietot šīs vielas, piemēram, piedāvājot "pamēģināt", kā arī šo vielu ievadīšana organismā pret personas gribu.
Maksimālais sods par pamudināšanu lietot jaunu psihoaktīvo vielu vai telpu nodošanu šīs vielas lietošanai būs brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem. Ja šīs darbības vērstas pret nepilngadīgo, psihiski slimu personu vai cilvēku, kas atradusies materiālā vai citā atkarībā no vainīgā, maksimālais sods būs brīvības atņemšana uz pieciem gadiem. Bargākas sankcijas iespējamas arī gadījumā, ja psihoaktīvajām vielām pievienotas vielas, kas pastiprina to iedarbību, vai arī to rezultātā iestājušās smagas sekas.
Savukārt, ja narkotikas dotas nepilngadīgai vai psihiski slimai personai, vai arī personai, kura ir materiāli atkarīga no vainīgā, maksimālais cietumsods plānots pieci gadi.