Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

To aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

Rinkēvičs skaidroja, ka šodien tika nolemts papildināt ES sankciju ''melno sarakstu'' ar 13 jaunām personām gan no Krievijas, gan no Ukrainas, kas ir saistīti ar separātistu kustībām. Tāpat tika nolemts noteikt ierobežojumus un uzlikt konta arestus divām kompānijām, kas atrodas Krimā, kuras savā kontrolē pārņēmusi Krievija. "Tas ir saistīts ar Krimas aneksijas neatzīšanas politiku," sacīja Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka daudz tika runāts par iespējamajiem veidiem, kā ES varētu atbalstīt 25. maijā paredzētās Ukrainas prezidenta vēlēšanas, un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ceļa karti situācijas deeskalācijai Ukrainas austrumos un dienvidos, kas paredz visu politisko spēku dialogu, kā arī karadarbības pārtraukšanu un separātistu sagrābto ēku atbrīvošanu un ieroču nolikšanu.

"Tāpat ar prezidējošās EDSO valsts ārlietu ministru tika diskutēts par iespējamajiem variantiem, lai maksimāli sasniegtu nepieciešamo EDSO novērotāju skaitu," sacīja Rinkēvičs, piebilstot, ka ideālajā gadījumā tie būtu 500.

"Protams, referendums abos Ukrainas apgabalos nekādā veidā netiek atzīts no ES puses, jo no tā vien, ka kāda pilsēta vai apgabals neleģitīmā, pret starptautiskām tiesībām esošā veidā pasludina sevi par valsti vai valstiskiem veidojumiem, tas to nekādā veidā nepadara par valsti. Lai arī ko separātiski mēģinātu pasludināt, ne ES, ne starptautiskās sabiedrības acīs, ieskaitot Apvienotās Nācijas (ANO), tas šo statusu nemaina," sacīja Rinkēvičs, atzīstot, ka tas vēl vairāk apgrūtinās situācijas stabilizāciju.

Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka vērsis EDSO priekšsēdētāju uzmanību, ka Latviju satrauc minoritāšu stāvoklis Ukrainā. "Mēs esam saņēmuši informāciju, ka minoritātes ir pakļautas nopietnam spiedienam, un šeit būtu darbs EDSO augstajam komisāram minoritāšu jautājumos. Tas ir plašāks jautājums," sacīja ministrs. Ministrs aicinājis pievērst uzmanību tatāru un ukraiņu stāvoklim Krimā.

Jautāts, kā noteiktās sankcijas ietekmēs Latviju un ES, ministrs norādīja, ka tas Latviju un ES nekādā veidā neietekmēs, jo vēl netika runāts par ekonomiskajām sankcijām. "Šis jautājums pašlaik nav dienas kārtībā, par tām varēs runāt gadījumā, ja tiks izjauktas plānotās Ukrainas prezidenta vēlēšanas vai arī ja mēs redzēsim tiešu Krievijas invāziju Ukrainā. Šobrīd tā ir sankciju otrās fāzes paplašināšana."

ES Ārlietu padomes sanāksmē šodien diskutēja arī par Eiropas kaimiņattiecību politiku, pamatojoties uz Eiropas Komisijas un augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīnas Eštones kopīgo izvērtējumu "Kaimiņattiecības krustcelēs: Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošana 2013. gadā", aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā. Rinkēvičs uzsvēra, ka ES Austrumu un Dienvidu kaimiņu politikas ir vienlīdz svarīgas. Vienlaikus ir jādomā par to, kā padarīt Eiropas kaimiņattiecību politiku efektīvāku, ievērojot diferenciāciju partnervalstu starpā, norādīja ministrs.

Diskusijā par Tuvo Austrumu miera procesu ministri akcentēja nepieciešamību atsākt un turpināt miera sarunas.