Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

To Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti uzzināja, piektdien uzklausot Finanšu ministrijas pārstāvjus par Latvijas gatavošanos Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu apguvei 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

Komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica sēdē pauda bažas par iespējamo ES investīciju pārrāvumu saistībā ar pāreju no iepriekšējā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, informēja Saeimas preses dienests.

"Pirms gada kopā ar ministrijām optimistiski cerējām, ka jau šī gada vidū aktīvi sāksim īstenot pasākumus no jaunā plānošanas perioda finansējuma. Taču patlaban mēs redzam, ka joprojām esam Partnerības līguma saskaņošanas procesā un mūsu valstij ir daudz neizdarīto mājasdarbu," Finanšu ministrijas pārstāvjiem sacīja komisijas priekšsēdētāja. Vienlaikus viņa vaicāja, kad Latvija aktīvi varēs sākt īstenot šajā periodā plānotās aktivitātes.

Finanšu ministrijas pārstāvis informēja, ka Latvija paralēli diskusijām ar Eiropas Komisiju par Partnerības līgumu jau ir uzsākusi atsevišķas aktivitātes, tostarp jauniešu garantijas īstenošanu. Ministrija aktīvāku darbu pie vēl citu pasākumu īstenošanas plānojusi šī gada otrajā pusē. Jauniešu garantija ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas paredz visiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kas reģistrējas nodarbinātības dienestā, četru mēnešu laikā iespēju saņemt darba, apmācību vai praktisku apmācību piedāvājumu. Tāpat Jauniešu garantijas ietvaros atbalsts tiek sniegts jauniešiem arī citās vecuma grupās.

Partnerības līgums ir ES dalībvalsts sagatavots dokuments, kas ietver dalībvalsts vajadzības un iespējamos risinājumus to apmierināšanai un kurā noteikts finansējuma sadalījums tematisko mērķu griezumā un definēta ieguldījumu stratēģija attiecībā uz ES fondiem – Kohēzijas fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un citiem.

Informējot par Partnerības līguma saskaņošanu, Finanšu ministrijas pārstāvis akcentēja, ka Latvija pirmos komentārus no Eiropas Komisijas par sagatavoto līgumu saņēma šī gada martā, taču plānošanas dokumentu izskatīšana no Eiropas Komisijas puses ir ieilgusi, salīdzinot ar sākotnēji plānoto. Tiesa, Latvija joprojām ir līdere ES dalībvalstu vidū attiecībā uz ES fondu plānošanas dokumentu izstrādi, deputātus informēja Finanšu ministrijas pārstāvis.

Uz jautājumu un paustajām bažām par Eiropas Komisijas centieniem dažus no Latvijas pieteiktajiem reģionālajiem enerģētikas projektiem iekļaut Latvijas kohēzijas aploksnē Ekonomikas ministrijas pārstāve atbildēja apstiprinoši – Eiropas Komisija uzskata, ka šie projekti nav jāfinansē no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējuma.

Ekonomikas ministrija joprojām uzskata, ka šie projekti sniegs ieguvumus visai Baltijai un Ziemeļvalstīm, tāpēc nav finansējami no Latvijai paredzētā kohēzijas finansējuma.