Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vienlaikus dabiskais pieaugums valstī saglabājas negatīvs.

Demogrāfs Ilmārs Mežs aģentūrai LETA sacīja, ka pozitīvs dabiskais pieaugums Latvijā tiktu panākts tad, ja dzimstība pieaugtu nevis par dažiem simtiem, bet pieciem līdz septiņiem tūkstošiem. Tai pat laikā šā gada dzimstības pieaugums demogrāfu iepriecina un, viņaprāt, ir augsts.

"Lielā mērā norakstu šos panākumus uz valsts politikas uzlabojumiem. Ir liela starpība, vai minimālā māmiņalga, kuru saņem gandrīz puse jauno māmiņu, ir 50 lati (71 eiro) vai 120 lati (171 eiro). Domāju, arī bērnudārzu rindu jautājums tiek normalizēts ar valsts atbalstu," sacīja demogrāfs.

Tomēr Latvijā ģimeņu atbalstam no valsts budžeta joprojām tiek atvēlēts daudz mazāk nekā citās Eiropas Savienības valstīs, piebilda Mežs. Lai nodrošinātu pozitīvus dzimstības rādītājus arī turpmāk, ir jāturpina šī atbalsta palielināšana, viņš teica.

Demogrāfs arī norādīja, ka valstij vairāk jāatbalsta ģimenes ar diviem un vairāk bērnu. "Vairums Latvijas ģimeņu, kuras vēlas vairāk par vienu bērnu, tiek nostādītas zem nabadzības sliekšņa, un to valstij ir jāspēj kompensēt. Izejas punkts taisnīgai demogrāfijas politikai būtu, ka vairāk bērnu nenozīmē pasliktinātu materiālo stāvokli," uzsvēra Mežs.

Savukārt tālākā nākotnē – pēc gadiem desmit – dzimstības veicināšanai būs jāmeklē citi, daudz lielāki, atbalsta veidi, viņš piebilda. "Šobrīd mums ir vislielākais skaits potenciālo jauno vecāku, bet, kad ienāks tā paaudze, kura piedzima ļoti mazā skaitā deviņdesmito gadu vidū un arī turpina piedzimt salīdzinoši mazā skaitā, tad būs ļoti, ļoti lielas problēmas nodrošināt vismaz minimālu bērnu skaitu," prognozēja Mežs.