Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tas nekas, ka iedzīvotāju attieksme pret jauno naudu bija visai rezervēta un lielākā daļa uzskatīja, ka rīkojams referendums.

Biju domājis, ka šajā laikā kopš eiro ieviešanas tauta ar notikušo jau samierinājusies un svešo naudu savos maciņos pieņēmusi kā savējo. Lai to noskaidrotu, sadarbībā ar Dānijā bāzēto sabiedrisko organizāciju "EUDemocrats" (europeansunitedfordemocracy.org), kura, kaut noskaņota visai eiroskeptiski, taču saņem EP finansējumu, pasūtījām SKDS pētījumu. Marta mēnesī 1000 Latvijas iedzīvotājiem tika uzdoti 6 vienkārši jautājumi. Rezultāti bija, manuprāt, visai šokējoši.

Jautājuma "Kāda ir jūsu attieksme pret valdības lēmumu pāriet no latiem uz eiro?" rezultāti apliecināja, ka eiro ieviešanu joprojām pilnībā un drīzāk neatbalsta 52 % iedzīvotāju, savukārt pilnībā un drīzāk atbalsta tikai 21 % iedzīvotāju, bet precīzi ceturtajai daļai – 25 % – ir neitrāla attieksme. Visnoraidošākie ir iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem – 58 %.

Otrā jautājumā "Vai, jūsuprāt, Saeima un valdība rīkojās pareizi, nerīkojot referendumu un nedodot pilsoņiem iespēju izlemt to, vai pāriet no latiem uz eiro vai nē?" 66 % aptaujāto joprojām uzskata, ka referendums bija jārīko, bet tā nerīkošanu akceptē tikai 19 % , savukārt 15 % nav viedokļa.

Trešajā jautājumā, izvērtējot galvenos iemeslus, kāpēc valdība izlēma ieviest eiro, 34 % aptaujāto uzskata, ka ieguvumi ir politiski, 27 % – ekonomiski, ārējā drošība – 5 % un grūti pateikt – 14 %. Bet 21 % aptaujāto ir pārliecināti, ka lēmums pieņemts vienīgi tā autoru personisko ieguvumu vārdā.

Arī nākamais jautājums par pārliecību, ka Latvija tiešām iegūs tos labumus, ar kuriem valdība pamatoja eiro ieviešanas nepieciešamību, parāda, ka optimisma nav. Kopumā 72 % iedzīvotāju nav pārliecināti, ka solītos labumus piedzīvos un tikai 16 % ir drīzāk pārliecināti, ka ieguvumi agri vai vēlu būs.

Pirms eiro ieviešanas laikā visaktīvākā pārliecinātāja par tā nepieciešamību bija Latvijas Banka. Tāpēc piektais jautājums bija par to, kā cilvēki vērtē šīs iestādes tā laika apgalvojumus no šodienas skatupunkta.

Apgalvojumam "Pāreja uz eiro nenozīmē identitātes zudumu" nepiekrīt 54 %, "Eiro ir uzticama valūta, eiro un eirozona nesabruks" – apšauba 52 %, "Eiro ieviešana nozīmē vairāk investīciju" – negatīvi vērtē 60 %, "Ar eiro Latvija iegūs lielāku ietekmi, neatkarību" – par nepareizu atzīst 66 %, savukārt 87 % par nepatiesu atzīst apgalvojumu "Eiro ieviešanas dēļ cenas neaugs". Gados vecāko cilvēku grupā, kuri, apstākļu spiesti, savus izdevumus rēķina līdz centam, šis skaits ir vēl augstāks – 93%.

Uz jautājumu "Neņemot vērā to, ka lati bija relatīvi vērtīgāki nekā eiro, vai saskaņā ar Jūsu līdzšinējo pieredzi un vērojumiem preču un pakalpojumu cenas pārejas uz eiro periodā kopumā ir pieaugušas?" tikai 8 % uzskata, ka cenas nav mainījušās, 2 % ir optimisti, kuri uzskata, ka cenas ir samazinājušās, bet 87 % aptaujāto ir absolūti pārliecināti, ka cenas pieaugušas, savukārt 39 % no viņiem uzskata, ka tās pieaugušas būtiski. Tas parāda, cik vērti ir valsts iestāžu optimistiskie apgalvojumi, ka cenu pieaugums ir 1 % robežās un veiksmes stāsta kontekstā tas esot pavisam normāli.

Diemžēl aptaujas rezultāti viennozīmīgi pasaka, ka veiksmes stāstu pagaidām izjutusi vien neliela iedzīvotāju daļa, un valsts varai un pārvaldei līdztekus Eiropas uzdevumu izpildei jāieklausās un jāveic arī Latvijas iedzīvotāju uzdotie "mājas darbi".