Ārvalstu ceļotāji 5,8 miljonus reizes šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 4,5 % vairāk nekā 2012. gadā. Pērn ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 608,4 miljonus eiro, kas ir par 62,5 miljoniem eiro jeb 11,5 % vairāk nekā gadu iepriekš.
No visiem ārvalstu ceļotājiem Latviju visvairāk apmeklēja viesi no Lietuvas – 35,2 %, Igaunijas – 18,3 %, Krievijas – 9,9 %, kā arī no Zviedrijas – 5,9 %, Vācijas – 4,6 %, Polijas – 4,0 % un Baltkrievijas – 3,3 %.
2013. gadā vairākdienu ārvalstu ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4,6 diennaktis un iztērēja 481,5 miljonus eiro, kas ir par 9,9 % vairāk nekā 2012. gadā.
No ārvalstu ceļotājiem, kuri nakšņoja Latvijā, 69 % apmetās viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 31 % – pie radiem vai draugiem.
No visiem ārvalstu vairākdienu ceļotājiem 31,5 % Latviju apmeklēja pirmo reizi.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, redzams, ka palielinājies ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Krievijas (par 22,0 %), Igaunijas (par 20,9 %), Norvēģijas (par 11,6 %) un Somijas (par 9,9 %).
Par Latvijas apmeklējuma iemesliem 39 % vairākdienu ārvalstu ceļotāju nosauca atpūtu, 27,8 % – draugu vai radinieku apmeklējumu, bet 24,7 % minēja darījumu kārtošanu. Salīdzinājumā ar 2012. gadu par 21,7 % palielinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits, kuri kā savu galveno ceļojuma iemeslu minēja draugu un radinieku apmeklējumu.
Vairākdienu ārvalstu ceļotāji no Krievijas, Baltkrievijas, Īrijas un Apvienotās Karalistes kā galveno Latvijas apmeklējuma iemeslu minēja draugu vai radinieku apmeklējumu, bet ceļotāji no Igaunijas, Norvēģijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas – atpūtu.
Lai iegūtu informāciju par Latviju, vairākdienu ārvalstu ceļotāji izmanto dažādus avotus. 27,8 % to ieguvuši internetā, 19,6 % no radiem, draugiem un paziņām, 16 % – savu iepriekšējo apmeklējumu laikā, 13,3 % – no tūrisma rokasgrāmatām un no plašsaziņas līdzekļiem.
No visiem vairākdienu ārvalstu ceļotājiem, kuri 2013. gadā šķērsoja Latvijas valsts robežu, 50,3 % izmantoja gaisa transportu, 34,1 % – autotransportu, 9,3 % – dzelzceļa transportu un 6,3 % – jūras transportu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.