Līdz šim šogad sarakstā ministrs iekļāvis 17 personas, no kurām daļa saistītas ar terorisma riskiem.
Ministrs atgādināja, ka lēmumam par personas iekļaušanu nacionālajā sarakstā un Šengenas zonas dalībvalstu ieceļošanas aizlieguma sarakstā ir jābūt balstītam uz drošības iestādes sniegto izvērtējumu, nevis politiskiem motīviem. Pašreizējā procedūra personas iekļaušanai abos sarakstos ir skaidra un pietiekama, uzskata R. Kozlovskis.
"Personu iekļaujot sarakstā, jābūt pamatotam izvērtējumam, kāpēc viņa rada draudus ne tikai Latvijai kopumā, bet arī ES. Iekšlietu ministra lēmums par iekļaušanu "melnajā sarakstā" ir administratīvs akts, un to var pārsūdzēt Augstākajā tiesā vai ģenerālprokuroram. Savukārt Šengenas sarakstā iekļauta persona var lēmumu apstrīdēt pie ES prezidējošās valsts. Laikā, kamēr esmu iekšlietu ministrs, sešas personas pārsūdzējušas manus lēmumus, taču visi palikuši spēkā," uzsvēra R. Kozlovskis.
Ministrs uzskata, ka ārvalstu pilsoņus, kuri aktīvi darbojas Ukrainā un izsaka publiskus draudus Latvijai, būtu visefektīvāk iekļaut ne tikai Latvijas sarakstā, bet arī Šengenas sarakstā.
Lai arī Latvija jau vairākus gadus apmaiņā pret investīcijām piedāvā ārvalstniekiem piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas, ministrs uzsvēra, ka atļaujas tiek izsniegtas uz pieciem gadiem un katru gadu ārzemniekiem tās ir jāpārreģistrē. Ja ir pamatota informācija par valsts drošības riskiem, atļaujas tiek anulētas, un tādi gadījumi jau ir bijuši.
Ukrainas notikumu kontekstā nevienai personai atļauja nav anulēta. Ministrs prognozē, ka drīzumā būs papildinājums "melnajam sarakstam" tieši saistībā ar Ukrainas notikumiem. "Šobrīd lielākās bažas ir saistāmas ar konkrētām personām, kas piedalījušās notikumos Ukrainā, veicinājušas nekārtības un to, kas tur notika," uzsvēra R. Kozlovskis.
Šogad ieceļošanas aizlieguma sarakstā 17 iekļautās personas tajā nonākušas, pamatojoties uz sabiedriskās kārtības apdraudējuma riskiem saistībā ar leģionāru piemiņas dienu 16. martā, kā arī saistībā ar terorisma riskiem.
"Latvijas drošības iestādes sadarbojas ar dienestiem citās valstīs, un informācija liecināja, ka viņi (sarakstā iekļautie cilvēki – aut.) pilnīgi šeit nav vēlami, jo daļa no viņiem atradās citu valstu aizliegtajos sarakstos. Nevis teroristi, bet viņu aktivitātes bijušas saistītas ar radikālismu, un tas var novest pie terorisma," runājot par terorisma riskiem, norādīja ministrs.
Saistībā ar terorisma riskiem ministrs gan atturējās nosaukt konkrētas valstis, taču norādīja, ka Latvijā liegts ieceļot ne tikai trešo valstu, bet arī ES pilsoņiem.
Ministrs izvairīgi atbildēja uz jautājumu, vai vajadzētu sarakstā iekļaut tās pretrunīgi vērtētās personas, kuras katru gadu apmeklē festivālu "Jaunais vilnis". "Iekšlietu ministra lēmums ir administratīvs akts, un jābūt argumentācijai, ka konkrēta persona ir drauds Latvijai. Es neesmu politisku motīvu dēļ nekādā veidā atcēlis vai izvirzījis iniciatīvas iekļaušanai sarakstā," norādīja R. Kozlovskis.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) žurnālistiem atzina, ka drošības iestādes seko līdzi situācijai un arī tiem, kuri aicina atjaunot bijušās PSRS robežas telpu, tā apdraudot Latvijas brīvību. Arī viņš apliecināja, ka drīzumā varot gaidīt jaunumus un būs tādas personas, kurām Latvijā aizliegs ierasties.
"Varam uzskatīt, ka situācija Krimā ir notikusi, bet arī Austrumukrainā ir dalībnieki no citām valstīm. Situācija tiek uzraudzīta, cilvēki ir zināmi un tiek noskaidrota viņu saikne ar Latviju vai viņu intereses Latvijā," pauda komisijas vadītājs.
Imigrācijas likumā teikts, ka Latvijā nav tiesīgs ieceļot un uzturēties ārzemnieks, kurš saskaņā ar Imigrācijas likumu iekļauts "melnajā sarakstā" vai par kuru iekļauts ziņojums Šengenas informācijas sistēmā, lai liegtu ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā.
Likumā teikts, ka iekšlietu ministrs lemj par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, ja pastāv kāds no septiņiem apstākļiem, piemēram, kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai un ārzemnieka ieceļošana nav vēlama citu iemeslu dēļ, pamatojoties uz valsts iestāžu sniegto atzinumu.
Ja ārzemnieks ir Latvijai nevēlama persona (persona non grata), par viņa iekļaušanu sarakstā lemj ārlietu ministrs.
Jau ziņots, ka Saeimas komisijas 25. marta sēdē deputāti diskutēja par lieguma noteikšanu ieceļot Latvijā tām personām, kuras publiski paudušas atbalstu agresijai pret Ukrainu un Krimu.
Par aktīvāku šādu personu iekļaušanu ieceļošanas aizlieguma jeb tā dēvētajā melnajā sarakstā komisijas sēdē pirmais ieminējās Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK). Viņš norādīja, ka jautājums ir par tām personām, kuras ļoti aktīvi nodarbojas ar kara propagandu, un tiem ārvalstniekiem, kuri atbalsta agresiju pret Krimu. Tās ir vairākas personas, pamatā no Krievijas, par kuru iebraukšanas aizliegumu būtu jālemj tuvākajā laikā.
Arī Ainars Latkovskis atzinis, ka Latvija ir demokrātiska un neatkarīga valsts, tāpēc ir nepieņemami, ja ir cilvēki, kuri aicina atņemt vai okupēt citas valsts daļu. Šādi cilvēki nav vēlami Latvijai, taču konkrētu personu iekļaušanu "melnajā sarakstā" ir jāvērtē atbildīgajām institūcijām.
Vēstīts arī, ka ārlietu ministrs šogad lēmis par 18 personu iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Šīs personas ir bijušie Ukrainas valdošās elites pārstāvji, tostarp bijušais valsts prezidents Viktors Janukovičs un viņa dēls.