Par to aģentūru LETA informēja biedrības "Brīvie demokrāti" pārstāve Ginta Šveicere.
Paredzams, ka kursus jaunieši varēs iziet vasaras brīvlaikā. Šāda iniciatīva izstrādāta kā alternatīva pašlaik arvien skaļākam Latvijā valdošam viedoklim ieviest Latvijā obligāto militāro dienestu.
"Lai gan es jau pirms diviem gadiem aicināju Latvijas skolu programmas papildināt ar drošības mācību, šis piedāvājums nav sasniedzis dzirdīgas ausis, taču pašlaik Ukrainas notikumu iespaidā daudzi atsākuši runas par Latvijas militāro sagatavotību un obligātā dienesta atjaunošanu, kas manā skatījumā nebūtu labākais risinājums," uzskata Rusiņš.
Viņš piedāvā nevis atjaunot obligāto dienestu, kas būtu ļoti dārgs un komplekss pasākums, kuru valsts pašlaik nevar atļauties, bet gan izveidot militāro kursu apmācības programmu, kuru Latvijas jaunieši vecumā no 16-27 gadiem varētu iziet trīs mēnešu laikā.
"Lai netraucētu skolēnu un jauniešu mācību procesam, militārās apmācības kursus būtu iespējams iziet vasaras brīvlaikā, turklāt, lai pilnība neatņemtu skolēniem un jauniešiem atpūtas laiku, šos kursus būs iespējams sadalīt trīs daļās, tādējādi tos kopumā būtu iespējams iziet trīs gadu laikā," skaidro Rusiņš.
Viņš uzsver, ka šādi kursi ne tikai sagatavos jauniešus militārajā jomā, bet vienlaikus veicinās arī jauniešu pienākuma apziņu pret valsti un sabiedrību. Tāpat neatsverams ieguvums būs papildu fiziskā sagatavotība, kas daudziem jauniešiem pašlaik ir ļoti zemā līmenī.
Lai arī trīs mēneši nav ļoti ilgs laiks, vienlaikus tas ir pietiekams periods, lai ieliktu pamatus jaunieša militārajā un fiziskajā sagatavotībā," uzskata Rusiņš.
Kā ziņots, komisijas sēdē 26. martā viens no deputātiem - Latvijā dzīvojošo Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rusiņš - interesējās, vai būtu lietderīgi padomāt par fiziskās un militārās apmācības ieviešanu skolās, piemēram, nodrošinot, ka skolēniem šādas apmācības notiek vasaras brīvlaikā.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) uz deputāta ierosinājumu atbildēja, ka Aizsardzības ministrija vēlas, lai šādiem jautājumiem skolās tiktu veltīta pietiekama uzmanība, taču viņš saprot, ka izglītības programmās atsevišķa stunda nav iespējama.
"Protams, mēs labprāt vēlētos, ka tiktu veltīta pienācīga uzmanība šiem jautājumiem skolās. Taču mēs tikpat labi zinām, ka ir jautājumi, kas saistīti ar drošību uz ielām, un valstiskās audzināšanas pasākumi un kopējā bērnu apmācīšanas programmā atrast brīvas stundas Izglītības un zinātnes ministrija neredz iespēju," stāstīja ministrs.
Ministrs gan domā, ka šiem jautājumiem varētu pievērsties klases audzināšanas stundās.