Zemes stundā Latvijā piedalījās 44 pašvaldības, tostarp visas lielākās Latvijas pilsētas – Rīga, Daugavpils, Liepāja, Valmiera, Jūrmala, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils un Rēzekne, informēja Zemes stundas koordinatore Arta Mellupe. Zemes stundu Latvijā atbalstīja un visus iesaistīties aicināja Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Ministru prezidente arī deva ieteikumu pašvaldību un valsts iestādēm taupīt elektroenerģiju, kā arī ikdienā apdomīgi izturēties pret vidi un resursiem, kurus izmantojam.
"Liels paldies ikvienam, kurš piedalījās, organizēja, atbalstīja Zemes stundu. Mēs ticam, ka šie bija svētki ikvienam dalībniekam, un ceram, ka daudz videi draudzīgas idejas un apņemšanās tiks īstenotas šajā gadā," saka Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda direktors.
Latvijas galvaspilsētā Rīgā Zemes stundas laikā simboliski tika samazināts ielu apgaismojums par 30–35 %. No lielākajiem gaismas objektiem Rīgā gaismas nodzisa Rīgas Dzelzceļa tiltam, Vanšu tiltam, Latvijas Nacionālajam teātrim, kā arī daudzām organizāciju un uzņēmumu ēkām.
Latvijā Zemes stundas centrālais pasākums notika Rīgā, Latvijas Universitātes lielajā aulā – kora "Juventus" un Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" Zemes stundai veltītais koncerts. "Iedvesmojošs, dziļš un ļoti skaists mirklis, kas vieno un rosina pārdomas," par koncertu stāsta Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda direktors. Citās Rīgas vietās, kafejnīcās un krodziņos notika īpaši Zemes stundai veltīti pasākumi – akustiskās mūzikas koncerti un vakariņas sveču gaismā. Rīgā, Miera ielā, vairākās kafejnīcās un restorānos notika Zemes stundai veltīti koncerti, un Miera iela iedegās sveču gaismā.
Arī citur Latvijā notika Zemes stundai veltīti pasākumi. Iedzīvotāji tika aicināti apmeklēt Zemes stundai veltītus koncertus, piedalīties radošās vides darbnīcās, tika rīkoti Zemes stundas skrējieni un nakts orientēšanās spēles, kurās kontrolpunktos dalībniekiem vajadzēja atbildēt uz jautājumiem par dabas aizsardzību. Informācija par pasākumu norisi un dalībnieku iespaidiem tiks apkopota un ievietota Pasaules Dabas fonda vietnē.
Pasaules lielākā vides akcija sākās Jaunzēlandē. Singapūrā, kur atrodas Zemes stundas centrālais birojs, notika pasākums ar supervaroņa Zirnekļa cilvēka piedalīšanos. Zirnekļa cilvēks iemieso ideju, ka ikviens no mums var kļūt par zemes supervaroni. Austrālijā Zemes stundas uzmanība tika pievērsta Lielajam Barjerrifam, kuru apdraud klimata izmaiņas. Somijā Zemes stundā atbalsts tika meklēts Arktikas aizsardzībai, bet Kolumbijā – Amazones lietus mežiem.
"Zemes stundā cilvēki no dažādām valstīm, kultūrām, reliģijām sanāk kopā, lai demonstrētu to spēku, kas mums kopīgi piemīt, kad domājam par šīs planētas nākotni. Zemes stunda un simboliskā gaismu izslēgšana ir atgādinājums, ka mēs varam rast veidus, kā veidot ilgtspējīgu planētas nākotni," norāda Endijs Ridlijs, viens no Zemes stundas dibinātājiem.
Zemes stunda nav enerģijas taupīšana vienas stundas laikā; tā ir daudz vairāk nekā tikai viena stunda. Ikviens no mums var īstenot kā lielas, tā mazas lietas, lai veidotu nākotni, kurā cilvēki dzīvo harmonijā ar dabu.