Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tā šodien Latvijas iestāšanās NATO desmitgades svinīgajā pasākumā pie Brīvības pieminekļa sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

"Mums ir pamats justies drošībā," runā uzsvēra Vējonis.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvijas dalība pasaules spēcīgākajā militārajā organizācijā ir lielākais ārpolitiskais sasniegums atjaunotās valsts pastāvēšanas vēsturē.

"Mūsu ceļš uz NATO ir izcils piemērs tam, ka vissvarīgākos mērķus ir iespējams sasniegt tikai ar profesionālu, neatlaidīgu darbu un nedalītu sabiedrības atbalstu. Es gribu atgādināt - šī mērķa sasniegšana nebija vienkārša. Laikā, kad izšķīrāmies par pievienošanos NATO, Latvijā vēl atradās Krievijas armija. Tāpat bija valstis, kas apšaubīja un iebilda pret Latvijas pievienošanos aliansei. Šodien daudzi ir aizmirsuši tā brīža lielo ārpolitisko izaicinājumu," teica Vējonis.

Tomēr mēs nepieļāvām nevienu būtisku kļūdu un savā apņēmībā saliedēti sasniedzām Latvijas drošībai izšķirošo rezultātu, lepojās ministrs.

Vējonis izteica pateicību tā laika Latvijas politiķiem, amatpersonām, visiem, kuri, nevis šķēla, bet vienoja mūs ceļā uz kopīgo mērķi, kā arī pateicās Latvijas sabiedrotajiem, kuri pirms desmit gadiem bija gatavi uzņemt mūsu valsti NATO, dalīties ar savu drošību par labu mūsu drošībai.

"Īpašu pateicību vēlos izteikt arī Amerikas Savienotajām valstīm: Latvijas draugiem ASV Kongresā un Senātā, kā arī Amerikas prezidentiem, kuru sniegtais atbalsts bija ļoti nozīmīgs," pauda Vējonis.

NATO nav organizācija, kas sagatavojusies tikai sekmīgi atvairīt uzbrukumu. NATO veic preventīvas militāras operācijas, lai nodrošinātu mieru tur, kur tas ir apdraudēts. Bosnija un Hercogovina, Albānija, Kosova un Afganistāna ir valstis, kurās pēdējos 18 gadus NATO valstu bruņotie spēki aktīvi piedalījušies, lai palīdzētu to tautām cīņā par neatkarību un brīvību, atgādināja ministrs.

"Šajās cīņās karojuši arī Latvijas karavīri. Latvijas bruņotie spēki ir NATO bruņoto spēku daļa. Ikviens Latvijas bruņoto spēku karavīrs ir NATO spēku karavīrs. Tomēr drošība nav par velti. Drošība prasa upurus. Arī Latvijai. Šodien īpaši gribu godināt mūsu karavīru piemiņu, kuri krituši NATO un sabiedroto kaujās: Edgars Ozoliņš, Andrejs Merkuševs, Voldemārs Anševics, Dāvis Baltābols, Vitālijs Vasiļjevs, Gints Bleija, Olafs Baumanis."

"Atcerēsimies, ka neviena alianse, neviens draugs vai sabiedrotais neaizstās mūsu pašu gribu un vēlmi ar ieročiem rokās cīnīties par neatkarīgu Latviju, to aizstāvēt un atdot par to dzīvību. Runājot vēsturiskās līdzībās, kad Latvijas valsts armija 1919.gada 11.novembrī Rīgā guva uzvaru pār Bermonta karaspēku, neatsveramu ieguldījumu sniedza arī sabiedroto karaspēks ar angļu un franču karakuģiem. Tomēr šim atbalstam nebūtu nekādas nozīmes, ja Latvijas tauta nebūtu gatava cīnīties par savu valsti. Latvija ir tik stipra, cik stipra ir Latvijas iedzīvotāju griba Latviju aizstāvēt," runas noslēgumā teica ministrs.

Šodien aprit desmit gadi, kopš Latvija kļuvusi par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas jeb NATO dalībvalsti. Atzīmējot šo notikumu, Latvijā notiek vairāki svinību pasākumi.