Aģentūra LETA jau rakstīja, ka saistībā ar notikumiem Ukrainā palielinājusies interese par iespējām iestāties Zemessardzē. Arī Aizsardzības spēku vadība iepriekš paziņojusi, ka Zemessardzes rindu strauja papildināšana ar patriotiskiem pilsoņiem un moderni ekipēta Zemessardze šobrīd ir svarīgākais un steidzamākais uzdevums Latvijas pašaizsardzībai, taču līdz šim konkrēts jauno zemessargu skaits un nepieciešamais finansējums publiski netika nosaukts.
R. Vējonis šodien Saeimas komisijā uzsvēra, ka Aizsardzības ministrijai ir plāni aptuveni 8000 cilvēku lielo Zemessardzi palielināt vēl par 500 cilvēkiem. Jauno zemessargu apmācībai un esošo zemessargu profesionalitātes celšanai nepieciešama papildu nauda, tāpēc jau tuvāko nedēļu laikā ministrija lūgs valdībai piešķirt aptuveni 680 000 eiro, pēc komisijas sēdes žurnālistiem teica ministrs.
Ministrs arī pastāstīja, ka Zemessardzē plānots izveidot paaugstinātas kaujas gatavības rotas visos trīs Zemessardzes novados un tajās darbosies aktīvākie zemessargi. Tas nepieciešams, jo šobrīd daļa no zemessargiem vēlas ļoti aktīvi iesaistīties Zemessardzē, bet otra daļa uz mācībām brauc samērā kūtri. "Lai būtu kaujasspējīgas zemessargu vienības, esam pieņēmuši lēmumu par šo paaugstinātas gatavības kaujas rotu izveidi," uzsvēra R. Vējonis.
Šogad iecerēts katrā Zemessardzes novadā izveidot vienu rotu. Katrā rotā darbotos aptuveni 150 cilvēki, kuriem būtu nodrošināts attiecīgais ekipējums un apmācību līmenis. Plāns kopumā nākotnē paredz izveidot 18 šādas kaujas rotas – pa sešām rotām katrā Zemessardzes novadā, norādīja ministrs.
Atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības plānam aizsardzības resors nākotnē arī iecerējis palielināt profesionālo karavīru skaitu, taču šis jautājums ir cieši saistīts ar valdības gatavību nodrošināt papildu finansējumu aizsardzībai. Šobrīd NBS dien aptuveni 5000 profesionālā militārā dienesta karavīri. Ja būs papildu finansējums, atbilstoši plānam karavīru skaitu vajadzētu palielināt līdz 6000, piebilda R. Vējonis.
Zemessardzes attīstība ir tikai viena no vajadzībām, ko nepieciešams uzlabot. Lai redzētu kopumā, kā attīstīt Zemessardzi, AM izstrādā Zemessardzes kaujas spēju attīstības plānu, kurš nepieciešams, lai šī spēka struktūra neattīstītos fragmentāri.
Kopumā AM vēlmju saraksts valsts aizsardzības stiprināšanai turpmākajiem gadiem ir garš, proti, nepieciešams attīstīt 74 pasākumus, tā uzlabojot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) materiāltehnisko bāzi. Bruņotajiem spēkiem vajadzīgi ne tikai ieroči, bet arī jaunas kazarmas, noliktavu un poligonu paplašināšana, kā arī šautuves un apmācību simulatori. Nauda vajadzīga arī jaunsargu skaita palielināšanai, kiberaizsardzības vienības attīstīšanai, bruņutehnikas iepirkšanai, NATO izcilības centram stratēģiskās komunikācijas jautājumos un speciālo operāciju spēkiem.
LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets nesen apstiprināja valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2015., 2016. un 2017. gadam, kā arī bāzes izdevumos neiekļauto ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegto pasākumu sarakstu.
AM preses pārstāve Daina Ozoliņa aģentūrai LETA iepriekš teica, ka apstiprinātā aizsardzības izdevumu bāze šobrīd nerada pieauguma tendenci un nevienā no gadiem nesasniedz pat 1 % no iekšzemes kopprodukta. Latvija gan apņēmusies līdz 2020. gadam aizsardzībai veltīt 2 % no iekšzemes kopprodukta.
AM sniegtā informācija liecina, ka saskaņā ar apstiprināto budžeta tāmi aizsardzībai nākamgad plānoti 233 miljoni eiro, 2016. gadā – 231 miljoni eiro, bet 2017. gadā – 209 miljoni eiro.
Aizsardzības izdevumi ir jāpalielina, tamdēļ AM noteikti iesniegs savas jaunās politikas iniciatīvas, lai pamatotu aizsardzības izdevumu pieaugumu. Šobrīd visiem noteiktā kārtība paredz šo iniciatīvu iesniegšanu līdz 1. augustam.
Iniciatīvu sarakts tiks atbilstoši diskutēts un vērtēts, jo aizsardzības finansējums ilgstoši ir bijis zem nepieciešamā līmeņa, kas ir radījis garu vajadzību sarakstu.