Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Demogrāfijas procesi, tostarp dzimstības veicināšana, nav saistīti tikai ar pabalstu apmēru un daudzumu, kādus ģimenes saņem no valsts, vadot sēdi, klātesošajiem sacīja ministru prezidente Laimdota Straujuma. Šis jautājums tikpat lielā mērā ir saistīts ar iedzīvotāju reproduktīvo veselību, pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību, darba vietu nodrošināšanu, kā arī citiem būtiskiem priekšnosacījumiem, kas jārisina kopīgi ar visām iesaistītajām ministrijām.

Arī labklājības ministrs Uldis Augulis ir pārliecināts, ka finansiāls atbalsts jākombinē ar pakalpojumu pieejamību, piemēram, jānodrošina brīvpusdienas skolās, jāievieš mājokļu atbalsta politika, jāsekmē bērnu pieskatīšanas pakalpojumu dažādības pieejamība. Tāpat jāveicina ģimenēm draudzīgas darba vietas, jānodrošina rindu samazināšana bērnudārzos, vienlaikus attīstot arī alternatīvus bērnu pieskatīšanas pakalpojumus, piemēram, auklīšu dienestus.

Vēl U. Augulis uzsvēra, ka 2015. gadā jāatgriežas pie ģimenes valsts pabalsta diferenciācijas. Pašlaik ģimenes valsts pabalsts ir 11 eiro apmērā. Savukārt no nākamā gada pabalsts par otru bērnu būs divkāršā apmērā jeb 22 eiro, bet par trešo un nākamajiem bērniem – trīskāršā apmērā jeb 33 eiro.

Savukārt Labklājības ministrija (LM) norādīja, ka koncentrēti valsts atbalstu sniedz bērniem vecumā līdz 2 gadiem, bet, sasniedzot šo vecumu, atbalsta apjoms strauji samazinās. Tas negatīvi ietekmē ģimeņu sociālo drošību, un vēlāk, bērnu aprūpes izdevumus galvenokārt pārņemot vecākiem, pieaug nabadzības risks. Savukārt vislielākais nabadzības risks ir tieši daudzbērnu ģimenēm un vientuļajiem vecākiem. Tāpēc, plānojot iespējamos atbalsta pasākumus, īpaša uzmanība jāpievērš šīm grupām.

LM piedāvā turpmāk strādāt vairākos virzienos demogrāfijas sekmēšanai – mazināt bērnu nabadzību un ģimeņu ienākumu nevienlīdzību, attīstīt subsidētus pakalpojumus, atbalstīt mājokļa politiku, attīstīt pasākumus ģimenes un darba dzīves saskaņošanai, veicināt reemigrāciju, kā arī izstrādāt demogrāfijas atveseļošanas programmu.

Padomes dalībnieki sēdes laikā diskutēja par priekšlikumiem, kas jāiekļauj Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.–2017. gadam īstenošanas Rīcības plānā 2015.–2017. gadā. Sanāksmē vienojās, ka divu nedēļu laikā klātesošie iesniegs LM priekšlikumus par īstenojamiem pasākumiem tuvāko gadu laikā. LM tos apkopos un nodos izvērtēšanai nākamajās Demogrāfisko lietu padomes sēdēs. Plānu paredzēts iesniegt valdībai apstiprināšanai 2015. gada pirmajā pusē.

Sanāksmes laikā LM prezentēja konferenču "Demogrāfiskās atveseļošanās ceļa kartes veidošana" un "Iedzīvotāju attīstība un demogrāfiskās politikas izaicinājumi" rezultātus. Tika norādīts, ka Latvijai ir sarežģīta situācija ģimeņu ienākumu vienlīdzības jomā, ģimenes un darba dzīves apvienošanā un bērnu agrīnas veselības jomā. Tāpēc ģimeņu atbalsta politikai jābūt kombinētai, proti, jākoncentrējas ne tikai naudas atbalsta sniegšanā, bet arī pakalpojumu pieejamības un netiešā atbalsta palielināšanā, nodrošinot sabalansētu sociālo atbalstu visā bērna dzīves laikā. Dati liecina, ka Latvijai ir maza tieši subsidēto pakalpojumu proporcija.

Ieguldījumi pakalpojumu atbalsta sistēmās intensīvāk nekā ieguldījumi naudas atbalsta sistēmās ietekmē sieviešu nodarbinātību, bērnu nabadzības samazināšanu un dzimstības palielināšanos.

Savukārt sēdes noslēgumā padome iepazinās ar LM priekšlikumiem daudzbērnu ģimenes definīcijas paplašināšanai. LM informēja, ka Sabiedrības integrācijas fonds patlaban īsteno projektu "Ģimenes goda kartes". Tā ietvaros kartes izsniegs daudzbērnu ģimenēm. Paralēli tam, LM strādā pie grozījumiem daudzbērnu ģimeņu definīcijā, nosakot, ka daudzbērnu ģimene ir tādā gadījumā, ja tā audzina trīs un vairāk bērnus vecumā līdz 24 gadiem un ja bērni turpina izglītošanos. Šāds pasākums paredzēts Rīcības plānā Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.–2017. gadam īstenošanai 2012.–2014. gadam.

Padomes dalībnieki vienojās turpināt diskusiju par šo jautājumu un sniegt priekšlikumus sekmīgai definīcijas paplašināšanai, piešķirot ģimenei daudzbērnu ģimenes statusu apliecinošu dokumentu.