Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tiesa arī nosprieda par labu valstij konfiscēt kratīšanā izņemto un glabāšanā nodoto naudu 1500 latu jeb 2134 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka prokurore Valentīna Dokicāne Rozenu tiesas debatēs prasīja sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem. Līdz ar to prokurores prasība par soda apmēru ir apmierināta.

Orlando Rozens atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 1.daļas - par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai.

Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem.

Tiesa nosprieda Rozenam soda izciešanas sākumu skaitīt no aizturēšanas brīža un tā izciešanas laikā ieskaitīt iepriekšējo apcietinājumu no 2008.gada 4.marta līdz 6.martam.

Līdzapsūdzēto Genādiju Stupku tiesa atzina par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc KL 323.panta 1.daļas - par kukuļa nodošanu vai piedāvāšanu personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs.

Tiesa Stupkam piesprieda viena gada un sešu mēnešu cietumsodu. Soda izciešanas laikā tiks ieskaitīts apcietinājums no 2008.gada 13.marta līdz 14.martam.

Viktors Štroms atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc KL 323. panta 1.daļas un 233.panta 2.daļas - par šaujamieroča, šaujamieroča munīcijas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises izgatavošanu, remontēšanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas.

Tiesa apsūdzētajam piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un trim mēnešiem, kurā tiks iekļauts iepriekšējais apcietinājums no 2008.gada 4.marta līdz 6.martam.

Rihardu Čvikovu tiesa atzina par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc KL 323. panta 1.daļas un sodīja līdzapsūdzēto ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem.

Roberts Vītols arī atzīts par vainīgu pēc KL 323. panta 1.daļas un sodīts ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu. Tajā tiks ieskaitīts iepriekšējais apcietinājumus 2008.gada 17.martā.

Savukārt līdzapsūdzētajam Ivanam Krasanovam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, sodu izciešot nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Soda izciešanas laikā tiks ieskaitīts iepriekšējā apcietinājuma laiks no 2008.gada 4.marta līdz 2008.gada 6.martam.

Krasanovs atzīts par vainīgu pēc KL 322.panta 1.daļas - par starpniecību kukuļošanā, kas izpaužas kā kukuļa vai tā piedāvājuma nodošana no kukuļdevēja kukuļņēmējam. Par to pienākas sods - brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā Kasanovam desmit dienu laikā jāpiesakās soda izciešanai Valsts probācijas dienesta Rīgas teritoriālajā struktūrvienībā.

Visiem apsūdzētajiem soda izciešanas sākums tiks skaitīts no aizturēšanas brīža. Kā aģentūru LETA informēja tiesā, neviens no apsūdzētajiem tiesas zālē apcietināts netika.

Pilns spriedums būs pieejams 31.martā. Spriedumu varēs pārsūdzēt desmit dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

LETA jau ziņoja, ka līdzapsūdzētajam Viktoram Šromam prokurore lūdza noteikt divarpus gadu cietumsodu, Rihardam Čvikovam - divu gadu cietumsodu, Genādijam Stupakam - pusotra gada cietumsodu, bet Robertam Vītolam - viena gada cietumsodu. Savukārt Ivanu Krasanovu vienīgo valsts apsūdzības uzturētāja lūdza sodīt ar nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, dodot viņam tikpat ilgu pārbaudes laiku.

Lieta tiesā atradās jau vairāk nekā trīs gadus. Rozenam apsūdzība tika uzrādīta pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 2.daļas, vienai privātpersonai - pēc KL 322.panta 2.daļas, bet vēl četrām personām - iespējamajiem kukuļdevējiem - pēc KL 323.panta 1.daļā paredzētajām noziedzīga nodarījuma pazīmēm.

Lietu iepriekš izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Rozens aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu tika aizturēts 2008.gada 4.martā. Viņam tika piemērots drošības līdzeklis - noteiktas nodarbošanās aizliegums, kā arī policijas uzraudzība, bet 2008.gada 7.martā Rozens tika atbrīvots no darba. Apsūdzības visiem lietā iesaistītajiem tika celtas 2009.gada sākumā, bet 2010.gada martā lieta beidzot nonāca līdz tiesai.

Izmeklēšanas gaitā esot iegūti pietiekami pierādījumi četrām noziedzīgu nodarījumu epizodēm un konstatēts, ka valsts amatpersona, būdama Iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, izmantojot pieejamo informāciju un savas labās zināšanas par prasībām publiskā iepirkuma organizēšanā, apmaiņā pret kukuļiem apzināti veikusi tīšas darbības, lai veicinātu atsevišķu komersantu uzvaru konkrētās iepirkumu procedūrās, aģentūru LETA iepriekš informēja KNAB.

Pirmās epizodes izmeklēšanā noskaidrots, ka aizdomās turētā amatpersona pa daļām pieņēmusi kukuli 2000 latu (2846 eiro) apmērā par to, ka, izmantojot savu dienesta stāvokli, veikusi darbības kādas SIA interesēs departamenta organizētajā iepirkumā par renovācijas darbiem Latgales priekšpilsētas Sociālā dienesta teritoriālajā centrā.

Būdams Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs, aizdomās turētais it kā konsultējis pretendentu par konkursa pieteikuma sagatavošanu, izpaudis informāciju par konkursa norises niansēm un izdarījis labojumus iepirkumu procedūrai sagatavotajos dokumentos, lai tie būtu noformēti atbilstoši konkursa nolikuma prasībām, tādējādi radot priekšnoteikumus kukuļdevēju pārstāvētās SIA uzvarai konkursā un līguma noslēgšanai par 118 438 latiem (168 522 eiro) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzskata izmeklētāji.

KNAB izmeklētājs lūdza saukt pie kriminālatbildības vēl divas fiziskas personas par starpniecību kukuļošanā un kukuļdošanu departamenta amatpersonai par viņu interesēs veiktajām darbībām.

Otrās epizodes izmeklēšanas gaitā konstatēts, ka aizdomās turētā amatpersona pa daļām pieņēmusi kukuli 1500 latu (2134 eiro) apmērā, lai rīkotos kādas SIA interesēs departamenta organizētajā iepirkumā - atklātā konkursā par Rīgas pašvaldības sociālās dzīvojamās mājas karstā ūdens apgādes iekšējās sistēmas, centrālās apkures iekšējās sistēmas renovāciju, kas tika veikta 2007.gada pavasarī.

Būdams šīs Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs, departamenta amatpersona pārbaudīja, sakārtoja un veica labojumus kādas SIA piedāvājumā šai iepirkuma procedūrai un ieteica pretendentam samazināt piedāvājuma summu, kas veicināja komersanta uzvaru konkursā un līguma noslēgšanu ar to par summu 130 970 lati (186 353 eiro) bez PVN. Izmeklēšanas laikā savāktie pierādījumi dod pietiekamu pamatu izmeklētājam lūgt saukt pie kriminālatbildības vēl divas fiziskas personas par kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā, lai veicinātu komersanta uzvaru šajā iepirkumā, norāda KNAB.

Vēl viena noziedzīga nodarījuma epizode ir saistīta ar departamenta amatpersonas kukuļņemšanu 500 latu apmērā par darbībām kādas SIA interesēs pašvaldības iepirkumā - cenu aptaujā par sociālās mājas logu un durvju nomaiņu, fasādes siltināšanu, kas notika 2007.gada nogalē. Apmaiņā pret kukuli aizdomās turamā amatpersona pārbaudīja iepirkumu procedūrai kādas SIA sagatavotos dokumentus, lai tie būtu noformēti atbilstoši konkursa nolikumam, informēja kukuļošanas starpnieku par konkursa norises niansēm, tādējādi veicinot šīs SIA uzvaru iepirkumā, kas arī notika, jo komisija nolēma slēgt līgumu ar šo uzņēmumu par piedāvāto summu 84 713 lati (120 536 eiro) bez PVN.

Arī šajā epizodē KNAB veiktās izmeklēšanas gaitā esot izdevies savākt pietiekamus pierādījumus kukuļdevēja un kukuļošanas starpnieka saukšanai pie kriminālatbildības.

Arī vēl vienā iepirkuma procedūrā, kas noslēdzās 2007.gada 7.decembrī, aizdomās turamā persona, būdama pašvaldības Iepirkuma - cenu aptaujas par kāda dienas aprūpes centra telpu renovāciju - komisijas priekšsēdētājs, sniegusi vienam no pretendentiem informāciju par cenu aptaujas gaitu, veikusi cenu aptaujai viņa pārstāvētā uzņēmuma sagatavoto dokumentu labošanu, lai tie atbilstu konkursa nolikumam, un radījusi kukuļdevējam priekšstatu par to, ka veic visas iespējamās darbības, lai SIA uzvarētu šajā cenu aptaujā.

Rezultātā no 39 pretendentiem, kas bija iesnieguši piedāvājumu, cenu aptaujas komisija pieņēma lēmumu slēgt līgumu par 37 871 latu bez PVN tieši ar šo SIA. Amatpersona par darbībām kukuļdevēja interesēs saņēmusi materiālu labumu - kukuli 100 latu apmērā no kāda komersanta pārstāvja -, iepriekš norādīja izmeklētāji.