Tikmēr vienīgais ministrs, kurš bija plānojis doties gājienā, – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) – savus nodomus pēc valdības lēmuma par dalību 16. marta pasākumos neatklāj.
Uzklausot drošības iestāžu sniegto informāciju, ministri piekrituši šādam lēmumam. Komentējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska (VL-TB/LNNK) vēlmi doties gājienā, R. Kozlovskis uzsvēra, ka ir jājautā pašam ministram, kāds būs viņa gala lēmums.
E. Cilinskis valdības balsojumā par nepiedalīšanos 16. marta gājienā esot balsojis pret.
Par valdības lēmumu būs arī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) rīkojums.
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs uzsvēra, ka šajā gadījumā nav runa par pulcēšanās vai vārda brīvību un ikviens var pieminēt savus ģimenes locekļus. "Mūsu valsts savus karavīrus godina 11. novembrī, Lāčplēša dienā," teica A. Pildegovičs.
Arī pēc valdības balsojuma par nepiedalīšanos 16. marta pasākumos E. Cilinskis joprojām neatklāj, kā viņš rīkosies. Ministrs žurnālistiem nevēlējās komentēt, kāda būs viņa rīcība, – to viņš paziņošot piektdien, 14. martā, īpaši sasauktā preses konferencē.
Jautāts, vai neplāno demisionēt, viņš konkrētu atbildi nesniedza, norādot, ka "tad jau vien redzēs".
Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partneru – "Vienotības" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) – politiķiem ir domstarpības par ministru dalību 16. marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa. Neoficiāli izskan, ka gadījumā, ja kāds no nacionālās apvienības ministriem piedalīsies pasākumos pie Brīvības pieminekļa, varētu lemt par viņa atlaišanu no amata.
No ministriem vienīgais, kas bija plānojis piedalīties publiskajos pasākumos, bija E. Cilinskis, kurš to darot jau 16 gadus.
Latviešu leģionāru piemiņas dienā šogad ir gaidāmi augstāki drošības riski, un uz pasākumiem Rīgā varētu ierasties arī radikāli noskaņotas personas no ārvalstīm, aģentūrai LETA iepriekš sacīja Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks. J. Reiniks skaidroja, ka drošības riski šogad ir augstāki un tam par iemeslu ir notikumi Ukrainā un pieteiktie antifašistu pasākumi Rīgā.