To aģentūra LETA uzzināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).
Tāpat PMLP no "ārvalstu investoriem" saņēmusi 398 termiņuzturēšanās atļauju pieprasījumus – attiecīgi janvārī saņemti 242 pieteikumi, bet februārī – 156 pieteikumi.
Kopējais investīciju apjoms janvārī un februārī ir 67,6 miljoni eiro, no kuriem 61,3 miljoni eiro ieguldīts, iegādājoties nekustamo īpašumu, 3,4 miljoni eiro ieguldīti bankās, bet 2,9 miljoni eiro – kapitālsabiedrībās. Attiecīgi nekustamo īpašumu apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām iegādājušās 793 personas, 32 ārzemnieki ieguldījuši bankās, bet kapitālsabiedrībās investējušas 32 personas no visiem, kas janvārī un februārī ieguvuši termiņuzturēšanās atļaujas.
Arī no jaunajiem pieteicējiem visvairāk – 344 ārzemnieki – ieguldījuši iegādājoties nekustamo īpašumu. Savukārt 13 personas ieguldījušas bankās, bet 41 izvēlējusies investēt kapitālsabiedrībās. Visvairāk nekustamo īpašumu iegādāts Rīgā, kur ārzemnieki iegādājušies 178 īpašumus, un Jūrmalā – 62 īpašumi. Savukārt trešā vietā popularitātes ziņā palicis Cēsu novads ar 22 iegādātiem īpašumiem.
Šogad līdz šim termiņuzturēšanas atļauju saņēmēji visvairāk ir Krievijas pilsoņi – 573. Otrajā vietā ir 170 Ķīnas pilsoņi. Tāpat termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām ir saņēmuši arī 55 Ukrainas pilsoņi.