IeM rosina veikt grozījumus likumā, lai varētu paredzēt administratīvo atbildību tiem īpašniekiem, kuri atvēlējuši savas telpas apreibinošo vielu tirgoņiem. Šāds mehānisms jau darbojas cīņā ar nelegālā alkohola izplatību.
Tāpat IeM apsver dot tiesības policijai uz laiku aizvērt psihoaktīvo vielu tirdzniecības vietas, proti, pēc vielu izņemšanas bodīte tiek aizvērta līdz brīdim, kad zināms, vai izņemtie maisījumi satur vielas, kas atrodas aizliegtajā sarakstā.
Kustības "Stop drugs" pārstāvis Sandris Bergmanis teju izmisīgi lūdza valsts pārstāvjus meklēt juridiskus risinājumus, lai apkarotu šo vielu tirgošanu, jo pretējā gadījumā tiks zaudēta "šī paaudze". Kustība novērojusi, ka tirgoņi pret valsts aktivitātēm un juridiskajiem risinājumiem ir sagatavojušies. Piemēram, pārdevējiem zem letes stāvot acīmredzot juristu izstrādātas instrukcijas, kā rīkoties, kad tiek veiktas policijas pārbaudes. Tāpat tirgoņi neslēpj, ka pēc maisījumu izņemšanas tie var atjaunot savus krājumus, par lētu naudu pasūtot no Ķīnas jaunas vielas.
Uz komisiju uzaicinātie nevalstisko organizāciju pārstāvji arī zināja teikt, ka vienas tirdzniecības vietas peļņa mēnesī ir apmēram 10 000 eiro.
Valsts policijas pārstāvji komisijā informēja, ka pēdējos divos mēnešos likumsargiem ir ziņas par 40 līdz 45 apreibinošo vielu tirdzniecības vietām. 95 % bodīšu atrodas Rīgā un tās apkārtnē. Ar šo biznesu nodarbojas grupas, kuras vieno motīvs – peļņa – un kurās pastāv lomu sadale. Ir gadījumi, kad šajā biznesā iesaistītas agrāk par narkotiku apriti tiesātas personas. Policijas aktivitātes un parlamenta pieņemtie juridiskie risinājumi likuši tirgoņiem vērst arī pretdarbību, proti, pie bodītēm tiek izvietotas videonovērošanas kameras, lai izvairītos no nevēlamiem ciemiņiem. Tāpat veikaliņu īpašnieki pamanījušies ielikt dzelzs durvis.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti sliecās par labu viedoklim, ka attiecībā uz "legālo narkotiku" tirdzniecību valstij būtu jāatsakās no principa, ka atļauts ir tas, kas nav aizliegts. Tādējādi, pirms šādas vielas nonāk tirdzniecībā, pārdevējam būtu jāpierāda tirgotās preces nekaitīgums. Par labu šādam risinājumam cīņai ar psihotropajām vielām, kuras patlaban ikvienam pieejamas brīvā tirdzniecībā.
Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča norāda – valsts patlaban skrien pakaļ problēmai narkotirgoņu pavadā, izdodot lielu naudu, lai pierādītu vienas vai otras vielas kaitīgumu un tiesiskā ceļā to aizliegtu. "Mūs tin ap pirkstu, jo mēs aizliedzam vienu ķīmisku savienojumu, bet rindā jau gaida desmitiem indes veidu, kas nav aizliegtas, bet ir tikpat kaitīgas. Valsts taisa ekspertīzes, groza likumus, bet tirdzniecība zeļ un plaukst, tirgotāji kļūs aizvien rafinētāki un bezkaunīgāki. Un mirst mūsu bērni. Tam ir jāpieliek punkts," Saeimas preses dienestam izteicās komisijas vadītāja.
Vairāki deputāti komisijas sēdē uzsvēra – pienākums pierādīt "augu maisījumu" nekaitīgumu būtu jāuzliek uz to tirgotāju pleciem, tādējādi faktiski izstumjot no legālā tirgus preces, kuras satur ķīmiskas izcelsmes psihotropās vielas. Par šādu licencēšanas noteikumu pārkāpšanu tiktu paredzēta gan administratīva, gan kriminālatbildība.
"Protams, narkotikas tiek dēvētas gan par kaktusu mēslojumu, gan pīpes tīrāmo līdzekli, un nebūs viegli atrast juridiski precīzu definīciju, kas tieši ir aizliegts. Turklāt jāraugās, lai reizē nerastos nevajadzīgi šķēršļi tējas vai kafijas tirgotājiem. Taču, kā šodien precīzi raksturoja pretnarkotiku aktīvisti, mums valstī ir vesela juristu armija, kurai tas būs lielisks izaicinājums. Turklāt Latvijas Ārstu biedrība jau ir sagatavojusi potenciālo aizliegto vielu definīciju, un daudzas idejas ir radušās arī šim jautājumam veltītajā konferencē Rīgas Stradiņa universitātē, kurā piedalījās arī Saeimas deputāti," norāda komisijas vadītāja, aicinot kolēģus uzņemties iniciatīvu šī jautājuma atrisināšanā.
Nevalstisko organizāciju pārstāvji arī rosināja izveidot darba grupu, kurā visu nozaru speciālisti meklētu risinājumus, lai idejas nepaliktu emociju līmenī. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija akceptēja darba grupas izveidi, un tā varētu sanākt laikā no 17. līdz 21. martam, lai mēneša laikā definētu priekšlikumus atsevišķiem likumiem. Komisijā darbosies atbildīgo ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Komisija arī nolēma vērsties pie premjerministres Laimdotas Straujumas ("Vienotība"), lai informētu par satraucošo situāciju saistībā ar "legālo narkotiku" izplatīšanu.