2013. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī salīdzinājumā ar 2012. gadu palielinājās par 4,6 % no 685 eiro (481 lata) līdz 716 eiro (503 latiem). Privātajā sektorā algas cēlušās nedaudz straujāk – par 4,7 % gadā, savukārt sabiedriskajā – par 4,6 %. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2013. gadā bija 766 eiro (538 lati), bet privātajā – 689 eiro (484 lati). Vispārējās valdības sektorā algas palielinājās par 5,9% no 663 eiro (466 latiem) līdz 701 eiro (493 latiem).
Vidējā neto darba samaksa 2013. gadā bija 516 eiro (362 lati) jeb 72% no darba samaksas pirms nodokļu nomaksas, turklāt tās īpatsvars gada laikā palielinājās par vienu procentpunktu, samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei no 25 līdz 24 % kopš 2013. gada 1. janvāra un no 2013. gada 1. jūlija palielinoties atvieglojumiem par apgādājamiem no 100 eiro (70 latiem) līdz 114 eiro (80 latiem).
2013. gada ceturtajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 737 eiro (518 lati), un salīdzinājumā ar 2012. gada atbilstošo periodu tā palielinājās par 4,8 %. Sabiedriskajā sektorā kāpums bija 5 %, no tā vispārējās valdības sektorā – 6,2 %, bet privātajā – 4,8 %.
Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 530 eiro (373 lati), un salīdzinājumā ar 2012. gada 4. ceturksni tā palielinājās par 5,9 %.
Tāpat kā gadu iepriekš, arī 2013. gadā vidējās algas līmenis visaugstākais bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt mazākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītībā, nekustamo īpašumu nozarē, tirdzniecībā.
2013. gadā vidējā bruto darba samaksa straujāk augusi ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 13,3 %, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē par 12,7 %, valsts pārvalde par 9,9 %, finanšu un apdrošināšanas nozarē par 7,1 %, būvniecībā par 6,8 % un tirdzniecībā – par 6,6 %. 4. ceturksnī salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš arī straujāks vidējās algas kāpums bija tieši minētajās nozarēs.
Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē samazinājās normālā darba laika slodzē pārrēķināto darbinieku skaits, bet strauji pieauga atalgojuma fonds. Mākslas, izklaides un atpūtas nozarē lielāka ietekme bija algu kāpumam azartspēļu un derību nozarē. Valsts pārvaldē un tirdzniecībā atalgojums palielinājies straujāk gan regulārās darba samaksas, gan neregulāro prēmiju un piemaksu kāpuma dēļ (neregulārajās piemaksās tiek ietverta arī kompensācija par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu, atvaļinājuma pabalsts). Savukārt finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē līdztekus regulārā un neregulārā atalgojuma pieaugumam pērn samazinājies darbinieku skaits.
Atbilstoši piešķirtajam papildu finansējumam darba samaksas paaugstināšanai valsts pārvaldē 2013. gadā algas palielinājušās tiesu un prokuratūras darbiniekiem, kā arī policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām, kuru atalgojumā integrēta uzturdevas kompensācija. Papildu finansējums piešķirts arī karavīru uzturdevas kompensācijas nodrošināšanai.