Kā vēsta Latvijas Radio 1, saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzēts nostiprināt normu, ka televīzijas un radio programmās 40 % no visa diennakts mūzikas atskaņošanas laika jāatskaņo mūzika latviešu valodā un Latvijā veidota mūzika. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) norāda, ka mūzikas kvotas Eiropā ir labi zināma un plaši izmantota prakse.
Ar diskusijas rezultātiem iepazīstina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāte Inese Laizāne:
Diskusijā rosināts vispirms noteikt pārejas periodu, kurā spēkā būtu 20 % kvota, to dalot vēl uz pusēm – 10 % mūzika latviešu valodā, 10 % Latvijā veidota mūzika. Pārejas periods būtu spēkā līdz 2015. gada 1. oktobrim, kad kvotu palielinātu līdz 40 %. Par ierosinājumu viedokļus pauž Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics un Latvijas Mūzikas ierakstu producentu apvienības, kā arī mūzikas izdevniecības "Mikrofona ieraksti" vadītāja Elita Mīlgrāve.
NEPLP skaidro, ka globalizācijas norises daudzu valstu likumdevējus motivējušas īpaši aizsargāt nacionālās mūzikas attīstību, uzskatot to par katrai valstij unikālu, neatkārtojamu kultūras un identitātes vērtību. Nacionālās mūzikas kvotas ir noteiktas Polijā, Francijā, Nīderlandē, Portugālē, Ukrainā un citur. Mūzikas kvotas – tā ir pašu mūziķu iniciatīva.
Daudzi Latvijas mūziķi ir pauduši atbalstu idejai par Latvijā veidotas mūzikas kvotu ieviešanu, kas būtu nozīmīgs ieguldījums mūzikas kā nozares attīstībai. Kā norāda biedrības "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektore Agnese Cimuška, lielākā daļa Latvijas mediju mūsu valstī tapušu mūziku izmanto ļoti maz – šobrīd aptuveni 10 % apjomā no repertuāra.
"Nosakot mūzikas kvotas, pieaugs vajadzība pēc Latvijā radītiem skaņu ierakstiem, to kļūs ne tikai skaitliski vairāk, bet pieaugs to kvalitāte un līdz ar to konkurētspēja ar amerikāņu, angļu un krievu mūzikas ierakstiem. Tajā pašā laikā ēters nepārprotami apliecinās identitāti Latvijas valstij, kurā klausītājs un skatītājs atrodas. Šāda tālredzīga valsts politika ilgtermiņā ir pretimnākoša ne tikai kultūras mantojuma saglabāšanā, bet uzskatāma par būtisku priekšnosacījumu Latvijas valsts atpazīstamībai šodien un nacionālās identitātes stiprināšanai,"uzsver A. Cimuška.
Juris Kaukulis: "Mūzikas kvotu ieviešanu Latvijā atbalstu, jo tas spētu ietekmēt latviešu mūzikas attīstību. It īpaši pozitīvi tas būtu jaunajām grupām, kurām ir grūtāk iekļūt radiostacijās. Šīs kvotas noteikti ir nepieciešamas, un to arī parāda citu valstu pozitīvā prakse."
Kārlis Būmeisters: "Atbalstu mūzikas kvotu ieviešanu Latvijā, jo šobrīd vietējais mūzikas īpatsvars ir niecīgs, un uzskatu, ka šodienas realitāte, kad raidošo mediju repertuārā izmanto tikai 10%, neļauj latviešu mūzikai attīstīties. Piekrītu izvirzītajam procentuālajam apjomam – 20 % latviešu mūzikas un 20 % Latvijas Republikā radīta mūzika – jo latviešu dziesmas rada ne tikai latvieši, bet arī cittautieši, kuriem šī iespēja, lai atskaņotu viņu mūziku, ir vēl mazāka."
Raidorganizāciju nostāja, kas atsaucās NEPLP izsludinātajai aptaujai par mūzikas kvotām ir atšķirīga, tāpēc NEPLP vēlas, lai notiktu plašāka diskusija starp nozari un pašmāju mūziķiem.
"Šī Latvijai ļoti vajadzīgā iniciatīva nākusi no mūziķiem pašiem. Atbalstu samērīgu, loģisku kvotu ieviešanu Latvijā tapušai mūzikai, jo tas paver ceļu attīstīties pašmāju mūzikai. Varēsim lepoties ar izciliem, pasaulē novērtētiem Latvijas mūziķu sasniegumiem, ja paši viņus atbalstīsim," uzsver NEPLP loceklis Dainis Mjartāns.
Saskaņā ar biedrības "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports" izstrādātajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, paredzēts likumā nostiprināt normu, ka televīzijas un radio programmās 40 % no visa diennakts mūzikas atskaņošanas laika jāatskaņo mūzika latviešu valodā (20 % no mūzikas atskaņošanas laika) un Latvijā veidota mūzika (20 % no mūzikas atskaņošanas laika). Šis nosacījums ļautu attīstīties arī Latvijā tapušai mūzikai citās valodās.
Par Latvijā veidotu mūziku tiek saprasti skaņdarbi, kas atbilst vismaz diviem no šiem kritērijiem:
• dziesmu teksta autora piederība ir Latvijas Republikai;
• dziesmu mūzikas autora piederība ir Latvijas Republikai;
• mūzikas izpildītāja piederība ir Latvijas Republikai;
• mūzikas producenta piederība ir Latvijas Republikai.