Krievijas vēstniecība Latvijā izrādījusi neapmierinātību par V. Vīķes-Freibergas sacīto, ka Kremlis ir atbildīgs par notikumiem Kijevā.
"Žēl, ka, atšķirībā no sportistiem, politiķiem, tostarp bijušajiem, pirms uzstāšanās nav jāveic dopinga kontrole," sacīts vēstniecības kontā sociālajā vietnē "Facebook". Vēstniecība atsaucas uz V. Vīķes-Freibergas pausto TV3 raidījumā "Nekā personīga".
Vēstniecības pausto nosodījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP). "Krievijas vēstnieka izteikumi par bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu nav pieņemami un ir nosodāmi, diplomātiem jābūt korektiem," uzsvēra ministrs.
Intervijā raidījumam "Nekā personīga" bijusī prezidente izteica pieļāvumu, ka pēc Soču olimpiādes Krievijas prezidents Vladimirs Putins dos rīkojumu Ukrainā ievest armiju, aizbildinoties ar Krievijas pilsoņu drošības apdraudējumu.
V. Vīķe-Freiberga kritizēja, ka starptautiskā reakcija pret gāzto Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu joprojām bijusi pārāk bezzobaina un Krievija nevilcināsies to izmantot.
"Tas scenārijs veidojās precīzi tādā veidā, kā es to būtu paredzējusi, ja viņš būtu Krievijas plānots. Un mēs esam nonākuši jau līdz tai fāzei, par kuru es ļoti baidījos, un tā tagad ir pienākusi, kurā nu jau tiek, kā varētu teikt, par buntavniekiem padarīti tie austrumu un dienvidu reģioni, kas ir vairāk krievvalodīgo apdzīvoti, kur Janukovičam ir savs atbalsts," sprieda V. Vīķe-Freiberga.
"Notiek, kā angļi saka, zobenu žvadzināšana un draudi, ka šīs Ukrainas daļas tad atdalīsies un, ja viņas mēģinās ar varu paturēt Ukrainas teritorijā, tad, protams, nāks palīgā viņus glābt un būs pilnīgais atkārtojums no Dienvidosetijas un Abhāzijas varianta Gruzijā," bijusī politiķe piemetināja.
Jau vēstīts, ka krīze Ukrainā aizsākās novembra beigās, kad līdzšinējais prezidents Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.
Pagājušajā nedēļā dažu dienu laikā protestētāju un likumsargu sadursmēs, kā arī snaiperu apšaudēs Kijevā dzīvību zaudēja 82 cilvēki, bet vēl simtiem tika ievainoti. Vairums no upuriem un cietušajiem bija protestētāji.
Ukrainas parlaments ir atlaidis V. Janukoviču, kurš aizbēdzis no galvaspilsētas. Viņa atrašanās vieta pašlaik nav zināma.