Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā raidījumam skaidroja "Arsavas" valdes loceklis Artūrs Maslovs, traģēdijas vietā trīs diennaktis strādāja trīs celtņi un 14 darbinieki. Sākumā rēķins par darbiem iesniegts domei. Tā skaidrojusi, ka jāmaksā VUGD. Ugunsdzēsēji savukārt skaidrojuši, ka dienesta rīcībā nav tādu līdzekļu. Uzņēmuma tāme par trīs diennakšu darbu ir 63 000 latu jeb 89 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

VUGD pārstāvis pauda viedokli, ka nauda jāmeklē Rīgas domei. Savukārt pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs skaidroja, ka maksāt uzņēmumam dome nedrīkst saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pēc Radzeviča teiktā, Ministru kabineta noteikumi paredz, ka šādi izdevumi sedzami tikai no valsts pamatbudžeta. Domes pārstāvji uzsver, ka pēc valstī spēkā esošajiem noteikumiem vienošanās ar piesaistītajiem uzņēmējiem jāslēdz darba organizētājiem. Tieši viņi arī pēcāk no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem var lūgt kompensēt radušos izdevumus.

Radzevičs uzskata, ka šādu summu varētu rast no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Viņš plāno ar šādu lūgumu vērsties pie Iekšlietu ministrijas.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane turpretī ir pārliecināta, ka izdevumi jāsedz Rīgas domei. Pētersone-Godmane uzsver, ka saskaņā ar civilās aizsardzības plānā izveidoto mehānismu Rīgas dome piesaistīja celtņus, kā to paredz noslēgtie domes sadarbības līgumi ar uzņēmumu. Līdz ar to arī domei ir jānorēķinās par veiktajiem darbiem.