Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Trešajam lasījumam tiek virzīti grozījumi Bāriņtiesu likumā, kas dos tiesības Bāriņtiesai uz vienpersoniska lēmuma pamata ne vien izņemt bērnus no ģimenes, bet arī nepateikt vecākiem, uz kurieni viņi tiek aizvesti, vēsta Latvijas Radio 1 raidījums "Krustpunktā". Tāpat līdztekus fiziskai, seksuālai un psiholoģiskai vardarbībai likumā parādās jēdzieni "ekonomiskā vardarbība" un "vardarbīga kontrole". Vai jaunā kārtība kalpos bērnu interesēm un ko par to saka ieinteresētās puses?

Gandrīz gadu nogulējuši Saeimā grozījumi Bāriņtiesu likumā, kas vēl vairāk nostiprinās šīs pašvaldību institūcijas varu, lielā tempā tiek virzīti trešajam lasījumam. Nevalstiskās organizācijas, kuru pārstāvji Saeimā pērn sēdēja ar deputātiem pie viena pat nepamanīja, ka solītais – mazināt iespējas likuma interpretācijai un bērnu nepamatotai izņemšanai – nav kritis makā. Deputāti nav sadzirdējuši vai arī bijis pārlieku spēcīgs lobijs tieši šādām izmaiņām. Arvils Ašeradens no "Vienotības" uz jautājumu, vai viņš izlobēja šīs izmaiņas, telefona intervijā atbild, ka viņš kā Labklājības ministrijas pārstāvis, kam ir likumdošanas tiesības, iesniedzis Bāriņtiesas un Labklājības ministrijas izstrādāto priekšlikumu.

Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks atzīst, ka neko viens pats nevarējis izdarīt, lai, piemēram, kā iepriekš runāts, likumā iebalsotu normu, kas dotu iespēju ģimenēm saņemt valsts apmaksāta advokāta palīdzību strīdīgos gadījumos. Inga Bite, kādreizēja "Reformu partijas", tagad neatkarīgā deputāte, darījusi, ko varējusi, bet kolēģi neesot viņu sadzirdējuši.

Par strīdīgajiem grozījumiem Bāriņtiesu likumā, kas dod tiesības bāriņtiesu locekļiem nepaziņot vecākiem, uz kurieni bērns tiek aizvests, nobalsojuši dažādu frakciju deputāti. Pret bijuši vienīgi Inga Bite un Nacionālās apvienības deputāti Imants Parādnieks un Ilmārs Latkovskis, 12 deputāti atturējušies. Valērijs Agešins no "Saskaņas centra", piemēram, nemaz īsti neesot sapratis, kas notiek, balsojis par, jo, pēc viņa teiktā, vēl var kaut ko mainīt un sniegt priekšlikumus.

Inita Bišofa no "Reformu partijas" nav bijusi šajā sēdē, bet ir pret tik radikālām izmaiņām, jo bāriņtiesa dara visu, lai bērnu izņemtu no ģimenes. Viņa uzskata, ka jābūt klāt neatkarīgai iestādei ģimenē, kad bāriņtiesa vēlas izņemt bērnu.

Statistika par pagājušo gadu vēl nav apkopota, bet 2011. un 2012. gadā no ģimenēm izņemti aptuveni divi tūkstoši bērnu, katrs desmitais gadījums pamatots ar vardarbību vai aizdomām par vardarbību. Taču tikai nepilnos 100 gadījumos par to informētas tiesībsargajošās iestādes. Var pieļaut, ka tagad vardarbīgu gadījumu skaits pieaugs, jo likumdevējs vardarbības jēdzienu papildinājis ar jaunu formulējumu "ekonomiskā vardarbība" un "vardarbīga kontrole".

Nevalstiskās organizācijas sarosījušās un viņu argumenti, kādēļ nevajag palielināt bāriņtiesu pilnvaras, kamēr tur ļauts strādāt bez īpašas atlases un kritērijiem, nav mainījušies. Latvijas Audžuģimeņu biedrības vadītāja Ilze Golvere uzskata, ka bērna izņemšana no ģimenes nedrīkst būt bāriņtiesas vienpersonisks lēmums.

Biedrības "Dzimta pārstāve" Jeļena Kornetova uzskata, ka šajā jomā visus likums pieņem, lai ierobežotu pat ne vecāku varu, bet vecāku ietekmi uz bērniem. Šim viedoklim pievienojas arī asociācija "Ģimene".

Audžumammas Aija (vārds mainīts) ir kategoriski pret bariņtiesu pilnvaru paplašināšanu. Viņas ģimenē līdzās saviem trim bērniem auga trīs audžubērni. Tagad ir divi. Viņas pieredze ar bāriņtiesu ir ļoti negatīva. Aija uzvarējusi divās tiesu instancēs, kas atzinušas, ka bāriņtiesa nepamatoti izņēmusi no viņas ģimenes audžubērnus. Divus bērnus viņa pēc šī tiesas sprieduma atguvusi, viens aizdots citai audžuģimenei. Minētās bāriņtiesa vadītāja pēc šī gadījuma uzrakstījusi atlūgumu. Aijas advokāte bijusi Krista Mīlberga. Kristai ir arī līgums ar Tiesiskās palīdzības administrāciju, un viņa sniedz juridisko palīdzību šādos gadījumos bez maksas trūcīgām personām. Viņa uzskata, ka nevajag vēl vairāk nostiprināt bāriņtiesu varu, jo tās nav tiesas, ne policija un tur nereti strādā cilvēki, kuri nav īstajā laikā un īstajā vietā

Tiesībsargs Juris Jansons bilst, ka jāpaaugstina bāriņtiesu kapacitāte, ar to domājot arī kompetences līmeni un zināšanas. Ir arī gadījumi, kad bāriņtiesa nav izvērtējusi visus apstākļus, pirms izņemt bērnu no ģimenes. Izņemt bērnu, nepaziņojot vecākiem tā atrašanās vietu, ir ārkārtas risinājums ļoti sarežģītos apstākļos, kas jāveic tikai bērna interesēs.

Stopiņu novada bāriņtiesas vadītāja Valda Frīdenšteine, uzrunāta pirms gada, kad bija tikai runa par jaunajiem grozījumiem, bilst, ka jābūt sadarbībai starp pašvaldības institūcijām un ir jāveic sociālais darbs.

Interesanti, ka par grozījumiem Bāriņtiesu likumā, kas piešķir vēl lielākas pilnvaras bāriņtiesām, nobalsojis arī ZZS deputāts Andris Bērziņš, kurš vada Latvijas bērnu fondu, kas savukārt formāli skaitās asociācijas "Ģimene" dalībnieks. Asociācijai "Ģimene" ir pretējs uzskats šajā jautājumā. Latvijas bērnu fonds kopš 2010. gada saņem plānotu finansējumu no valsts budžeta no vardarbības cietušo bērnu rehabilitācijai. Šis finansējuma apjoms ik gadu pieaug un pērn pārsniedzis vienu miljonu latu. Aptaujātās nevalstiskās organizācijas, kurām nav šādas ekskluzīvi apmaksātas tiesības rehabilitēt, atzina, ka lietderīgāk šo naudu būtu ieguldīt preventīvos pasākumos, lai nevajadzētu tik daudz un tik dārgi rehabilitēt.

Raidījuma audio versija:


Portāla "Apriņķis.lv" rakstu apkopojums par šo tēmu, kur visskaļākais gadījums viennozīmīgi ir Pilsētnieku ģimenes situācija, kad vecāki teju gadu cīnījās, lai atgūtu savu meitu.