Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

To pauda tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" projektu vadītājas Dace Goško un Alise Lāce, kuras iepazīstināja ar "TNS Latvia" sagatavoto aptaujas "Eirobarometrs" Latvijas nacionālo ziņojumu.

58% respondentu ir apmierināti gan ar personīgo nodarbinātības situāciju, gan ar finansiālo situāciju savā mājsaimniecībā. "TNS Latvia" pārstāves gan atzina, ka, iespējams, rezultāti būtu citādi, ja aptauja notiktu dažas dienas vēlāk, proti, pēc traģēdijas Zolitūdē.

Tomēr Latvijā pieaudzis to pilsoņu īpatsvars, kuri negatīvi vērtē nodarbinātības situāciju Latvijā, – iepriekšējā periodā ar šo situāciju bija neapmierināti 82%, bet tagad – 84% aptaujāto.

Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji salīdzinoši ir apmierinātāki ar dzīvi nekā Latvijas pilsoņi - 75% aptaujāto uz dzīvi raugās pozitīvi. Visapmierinātākie ir dāņi, bet visneapmierinātākie ir bulgāri un grieķi, atzīmēja Goško.

Latvijas pilsoņi ir salīdzinoši skeptiskāki attiecībā par valsts attīstības virzienu – tikai ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lietas valstī virzās pareizā virzienā. Savukārt Latvijas iedzīvotāji ievērojami biežāk nekā citu ES valstu iedzīvotāji ir pārliecināti par to, ka ES lietas virzās pareizajā virzienā. Par to ir pārliecināti 38% Latvijas pilsoņu un 26% eiropiešu.

Kā svarīgākās problēmas valstī gan ES, gan Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājas bezdarbs un ekonomiskā situācija. 48% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju bezdarbu sauc par būtiskāko problēmu Latvijā, 37% visvairāk uztrauc ekonomiskā situācija valstī, bet 26% satraucas par cenu pieaugumu un inflāciju. Kopš pavasara bažas par cenu pieaugumu un inflāciju pieaugušas – rādītāju kāpums ir par desmit procentpunktiem.

Latvijas pilsoņu personīgās problēmas kopumā būtiski neatšķiras no galvenajām visu ES dalībvalstu pilsoņu problēmām, secināts ziņojumā. Latvijā 43% aptaujāto satrauc cenu pieaugums un inflācija, 24% – veselības un sociālās aprūpes sistēma un 21% – ekonomikas stāvoklis valstī. Latvijas pilsoņu vidū pēdējā pusgada laikā būtiski pieaugušas bažas par cenu palielinājumu un inflāciju – no 33% uz 43%.

"TNS Latvia" projektu vadītājas šī satraukuma pieaugumu skaidroja ar to, ka aptaujas laikā veikalos parādījās cenas eiro valūtā un iedzīvotājiem šķita, ka preču cenas ir kāpušas.

2013. gada laikā Latvijā ir pieaugusi pilsoņu uzticēšanās masu medijiem. Visvairāk iedzīvotāji uzticas radio un televīzijai – radio tic 61% aptaujāto, bet televīzijai – 60% respondentu.

Kopumā pērn Latvijā uzticēšanās valsts pārvaldes iestādēm ir saglabājusies līdzšinējā līmenī, tomēr ir samazinājusies uzticēšanās politiskajām partijām. Tām tic vien 6% respondentu. 79% aptaujāto neuzticas Saeimai, bet 75% – valdībai.

Goško un Lāce atzīmēja, ka Latvijā ir pieaugusi uzticēšanās ES – no 36% uz 42% – un reģionālā vai vietējā līmeņa institūcijām. Latvijā aizvadītajā gadā mazinājusies uzticība Eiropas Parlamentam (EP) – tam neuzticas 40% Latvijas pilsoņu.

Latvijas pilsoņu vērtējumā ES galvenokārt nozīmē brīvas ceļošanas, mācību un darba iespējas jebkur ES – to novērtē 62% aptaujāto. Šāda viedokļa īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū turpina pieaugt – kopš 2013. gada pavasara pieaugums ir par pieciem procentpunktiem.
Otra lieta, kas Latvijā saistās ar ES, ir eiro. Rezultāti apliecina, ka ES ar eiro saista 20% respondentu, bet iepriekšējā periodā ar vienoto valūtu ES asociēja 14%.

Jautājot, kas ir pozitīvākais, ko devusi ES, 49% Latvijas iedzīvotāju novērtē brīvu cilvēku, preču un pakalpojumu kustību ES teritorijā. 19% par labu vērtē mieru ES dalībvalstu starpā, bet 10% vērtīgas šķiet studentu apmaiņas programmas.

Savukārt, spriežot par ES politiku un darbību, Latvijas pilsoņi visatzinīgāk vērtējuši kopīgo aizsardzības un drošības politiku visām ES dalībvalstīm. Par to iestājušies 87% respondentu. 74% aptaujāto pozitīvi vērtē kopīgo ārpolitiku visām ES dalībvalstīm, bet 58% norādījuši, ka nākamajās EP vēlēšanās Eiropas politiskajām partijām jāizvirza savi kandidāti Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja amatam.

Latvijas pilsoņu skatījumā galvenās ES problēmas ir ekonomiskā situācija, ES dalībvalstu finanšu stāvoklis, bezdarbs un imigrācija.

Kā visefektīvākos pasākumus ekonomiskās krīzes pārvarēšanai Latvijas iedzīvotāji uzskata atbildīgāku eiro pārvaldību, centralizētu banku sistēmas uzraudzību ES līmenī un ekonomikas politikas stingrāku saskaņošanu ES dalībvalstu vidū. Par mazāk efektīvu risinājumu nodēvēta ES dalībvalstu valdību budžetu iepriekšēja iesniegšana apstiprināšanai ES un ES finanšu ministra iecelšana.

Lielākā daļa - 59% - Latvijas pilsoņu par ES nākotni ir noskaņoti optimistiski. 87% Latvijā aptaujāto atbalsta ES iniciatīvu modernizēt darba tirgu, tiecoties paaugstināt nodarbinātības līmeni. Savukārt 83% uzskata, ka, veicinot uzņēmējdarbību un attīstot jaunas prasmes, ES rūpniecības bāze kļūs konkurētspējīgāka.

Aptauja "Eirobarometrs 80" norisinājās 2013. gadā no 2. novembra līdz 17. novembrim. Latvijā intervētas 1007 personas, bet ES kopā – 27 829 cilvēki.