Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Raimonds Pauls ir viens no veiksmīgākajiem Latvijas "maigās varas" elementiem, ko tā izmanto Krievijā, sacīja vēstnieks. "Un mēs par to priecājamies, jo tā parāda, kāda ir Latvijas seja un kādi ir tās ļaudis," apgalvoja Vešņakovs.

Viņš nenoliedza, ka arī Krievija īsteno savu ''maigo varu" Latvijā, un norādīja, ka šo terminu izdomājuši amerikāņi un tajā nav nekā negatīva. Galvenais "maigo varu" izmantot labvēlīgi, lai veidotu pozitīvu valsts tēlu.

Vēstnieks atzina, ka atsevišķi negatīvi izteikumi par Krievijas "maigo varu" radušies, jo valda bailes par katru Krievijas soli un trūkst savstarpējas uzticības. Tādēļ būtiski nodrošināt uzticību abu valstu starpā, viņš norādīja.

Latvijas un Krievijas attiecības 2013. gadā Vešņakovs novērtēja nedaudz augstāk nekā gadu iepriekš. 2012. gadā abu valstu attiecības piecu ballu sistēmā vērtētas ar atzīmi 3, savukārt pērn tās pelnījušas vērtējumu 3+. Nelielo uzlabojumu vēstnieks skaidroja ar to, ka aizvadītajā gadā notikusi pozitīva notikumu attīstība, piemēram, turpinājusies sadarbība kultūras un tūrisma nozarē, kā arī atrisinājies sanatorijas "Jantarnij Bereg" jautājums, proti, Krievija ieguvusi tiesības šo sanatoriju restaurēt. Uzteicami arī uzlabojumi attiecību informatīvajā fonā.

Tomēr augstāku vērtējumu vēstnieks nevarot sniegt, jo neesot vērojams progress nepilsoņu jautājumā, kā arī Latvijas puse nav pildījusi vienošanos par diplomātiskā dienesta nekustamajiem īpašumiem. Kā apgalvoja Vešņakovs, Krievija savas saistības ir pildījusi un Latvijas diplomāti savās telpās Krievijā jau saimnieko, bet Krievijas diplomāti vēl gaida iespēju pārņemt savā rīcībā divus īpašumus, kurus izmantos diplomātiskajām vajadzībām.

Runājot par neseno satraukumu par krievu skolām Latvijā, Vešņakovs pauda neizpratni par radušos ažiotāžu, jo šī ideja nenozīmē iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās un šīs skolas paredzēts atvērt, tikai abām valstīm vienojoties. Viņš arī atklāja, ka, sekojot Latvijas vēstniecības Maskavā, piemēram, ir ieplānots Krievijas vēstniecībā Rīgā atvērt svētdienas vai internātskolu. Tas notiktu sadarbībā ar vēstniecībām Lietuvā un Igaunijā.

Vēstnieks nešaubās, ka tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti (V) ir gaisinājusi arī viņas satraukumu par krievu skolām Latvijā. Savukārt viņš ministrei izteicis raizes par ieplānoto krievu skolu reformu, proti, likvidēt bilingvālo izglītības sistēmu. Viņš neizprot, kāpēc nepieciešama sistēmas maiņa, jo jau pašlaik krievvalodīgie bērni labā līmenī skolā apgūst latviešu valodu.

Vešņakovs apliecināja jau izskanējušo informāciju, ka maija vidū Latviju apmeklēs Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils. Vizītes programma vēl tiek saskaņota, taču jau zināms, ka patriarhs tiksies ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V) un Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V).

Informējot par gaidāmajiem notikumiem, vēstnieks apstiprināja, ka vasaras sākumā Rīgā plānota Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju - Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP) un Krievijas satiksmes ministra Maksima Sokolova – tikšanās. Gada beigās paredzēta arī starpvaldību komisijas sēde, kā arī Rīgā šogad notiks Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas tikšanās.

Preses konferences sākumā tika demonstrēta īsfilma par Krievijas sasniegumiem ārpolitikā 2013. gadā, kā arī vēstnieks informēja par Krievijas ieceri veidot Eirāzijas Savienību, panākumiem Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanā, kā arī vēlmi panākt bezvīzu režīmu starp Krieviju un Eiropas Savienību (ES).

Viņš norādīja, ka Krievijas pozīcija attiecībā uz Latviju ir nemainīga - kaimiņzeme vēlas veidot draudzīgas un uz pragmatisku sadarbību vērstas attiecības.
Vešņakovs darbam Latvijā pie toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) akreditējās 2008. gada februārī.