Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ministre atzīmēja, ka audita mērķis bija konstatēt sistēmiskas problēmas, kas rada situāciju, ka opera katru gadu noslēdz ar ļoti lielu iztrūkumu. Audita ziņojums arī palīdzot saprast to, ka viens no būtiskiem iemesliem šim iztrūkumam ir bijusi nesaimnieciska darbība.

Melbārde stāstīja, ka vēl tiek izvērtētas iepriekšējā operas vadītāja darbības sekas, bet ir skaidrs, ka laba pārvaldība tomēr prasa atdalīt māksliniecisko un administratīvo vadību. Viņa norādīja - ir redzams, ka viens cilvēks nevar gan veidot māksliniecisko karjeru ārzemēs, gan būt klāt un nodrošināt operas administratīvo un saimniecisko darbu.

Ministre audita ziņojumu raksturoja kā instrumentu, ar kuru izveidot efektīvu operas pārvaldības modeli. Kultūras ministrija (KM) strādāšot kopā ar jauno valdi, lai to paveiktu. Melbārde uzsvēra, ka viņas mērķis ir panākt, lai par operu runātu saistībā ar tās mākslinieciskajiem sasniegumiem, nevis finansiālajām problēmām. Pašlaik tiekot strādāts pie tā, lai valdībai, likumdevējam un arī sabiedrībai būtu skaidrs, ka opera tiek vadīta saimnieciski precīzi.

Melbārde arī piebilda, ka nākotnē papildu finansējumu LNO vajadzētu piešķirt nevis tāpēc, ka, nesaimnieciski strādājot, radies līdzekļu trūkums, bet tāpēc, ka tā demonstrē pozitīvu darbību un skaidrus mērķus.

Jau ziņots, ka LNO audita rezultāti norāda uz nepilnībām līdzšinējā Nacionālās operas vadīšanā. Auditā konstatēts, ka nepilnības skar visas audita laikā apskatītās jomas.

Audita ziņojums atklāja, ka līdzšinējā saimnieciskajā darbībā LNO finanšu budžets nav ticis izmantots kā iekšējās finanšu darbības plānošanas, kontroles un lēmuma pieņemšanas instruments, jo faktiskā budžeta izpildē bija būtiskas atkāpes no plānotā - budžeta plānu pārsniegušas gan faktiskās jauniestudējumu izmaksas, gan autoratlīdzības.

LNO finanšu plānošanā no 2009. līdz 2013. gadam izmantots naudas plūsmas aprēķins, nesalīdzinot ar peļņas un zaudējumu rādītājiem un bilances radītājiem, kas ietekmē LNO finanšu situācijas patieso atspoguļojumu, jo, analizējot naudas plūsmu, netiek ņemti vērā parādi un citas saistības.

Auditā konstatēja nepilnības grāmatvedības uzskaitē, kas liedza iespēju pilnvērtīgi sekot saimnieciskai darbībai. Arī LNO grāmatvedības uzskaites programma, kura nebija atjaunināta, neļāva operatīvi un skaidri sekot finansiālajai situācijai, jo nesniedza iespēju analizēt būtiskus kvalitatīvos rādītājus, piemēram, sekot līdzi kreditoru un debitoru saistībām.

Līdzšinējā LNO darbībā plānošanu un atbilstību pieejamiem līdzekļiem apgrūtināja arī nekorekta nākotnes saistību uzņemšanās. Piemēram, 2013.gadā tika parakstītas vienošanās par prēmiju izmaksu orķestrim 2014. gada janvārī par 2013. gada jūnijā veikto darbu.

Jaunā operas valde esot uzsākusi operas saimnieciskās vadības sakārtošanu. Pašlaik izstrādāts un apstiprināts detalizēts budžets šim gadam un izveidoti pārvaldes mehānismi šī budžeta faktiskās izpildes kontrolei. Process ietverot atbildību definēšanu par budžeta faktiskās izpildes atbilstību plānotajam. LNO valde uzsākusi arī grāmatvedības un finanšu uzskaites sistēmas sakārtošanu, nepieļaujot nākamo periodu ieņēmumu izmantošanu kārtējo izdevumu segšanai. Arī finanšu saistības tikšot uzskaitītas regulāri un sistemātiski.

LNO valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš norādīja, ka jaunā valde turpina darbu pie labas pārvaldības principu ieviešanas visā finanšu un operatīvās vadības procesā ar mērķi nodrošināt tā saprotamību, caurskatāmību un efektīvu analīzi.

LNO padziļinātās izpētes finanšu un juridisko auditu par 2009.-2013. gada darbību veica auditorfirma SIA "Deloitte Latvia", kuru LNO izvēlējās iepirkumu konkursā. Pakalpojums tika nodrošināts par 15 000 latu (21 343 eiro), neskaitot pievienotās vērtības nodokli.