Valsts ik gadu plānošanas reģioniem atvēl teju 19 miljonus eiro. Plānošanas reģioni tiem uzticētos uzdevumus mēģina pildīt, taču darbības tiek imitētas. Pēc Krūmiņas domām, skumjākais ir tas, ka darbību imitācijai tiek tērēti ievērojami valsts budžeta līdzekļi.
Valsts kontroles padomes locekle Marita Salgrāve skaidroja, ka iemesls tam ir robi normatīvajos aktos, kā arī nepietiekama uzraugošo iestāžu kontrole pār reģioniem. To nepietiekami dara gan Satiksmes ministrija, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Viens no būtiskākajiem uzdevumiem, kas plānošanas reģioniem ir uzticēts, ir pasažieru pārvadāšanas kompensācijām novirzītās naudas apsaimniekošana - Valsts kontrole nav guvusi pārliecību, ka valsts piešķirtie līdzekļi tiek apsaimniekoti saimnieciski. Nav gūta pārliecība, ka 2011. un 2012.gadā izmaksātās kompensācijas no valsts budžeta ir izmaksātas pamatoti. "Ne tikai Valsts kontrole, bet arī paši plānošanas reģioni nevarēja izsekot izdevumiem," teica Salgrāve.
"Revīzijā atklātas pārvadātāju krāpnieciskas darbības - pasažieru pārvadāšanai tie izmanto savus privātīpašumus un privātās iekārtas. Šim nolūkam ir nodibināti uzņēmumi, no kuriem tiek nomāts īpašums, bet pēc tam valstij tiek prasītas kompensācijas. Šīs nepilnības būtu iespējams novērst, ja plānošanas reģioni būtu atbilstoši veikuši pārbaudes pie pārvadātājiem," noteica Salgrāve.
Veicot revīziju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Valsts kontrole secinājusi, ka noslēgtajos līgumos par dotāciju izlietojumu ir virkne nepilnību. Tas nemotivē plānošanas reģionus sasniegt izvirzītos mērķus. Tāpat ministrija nav izstrādājusi plānošanas reģionu nākotnes darbības modeli, līdz ar to darbus nav iespējams plānot ilgtermiņā. Nav arī izstrādāta plānošanas reģionu darbības finansēšanas kārtība.
Valsts kontrole ir izstrādājusi 46 ieteikumus. Tomēr valsts pārvaldei vajadzētu pieņemt lēmumu, vai šie plānošanas reģioni vispār ir nepieciešami.