Par to liecina Vašingtonā bāzētās pētījumu organizācijas "Global Financial Integrity" (GFI) ziņojums par nelegālās naudas plūsmām.
Pasaules attīstības ekonomikas 2011. gadā kopumā nelegālās naudas plūsmas dēļ zaudējušas 946,7 miljardus ASV dolāru, liecina GFI ziņojums.
Nelegālā kapitāla aizplūšana rodas no noziedzības, korupcijas, izvairīšanās no nodokļu nomaksas un citām nelegālām aktivitātēm, teikts GFI ziņojumā.
Nelegālā kapitāla aizplūšanas apjoms attīstības ekonomikās laika posmā no 2002. līdz 2011. gadam pieauguši vidēji par 10,2 % gadā, būtiski pārsniedzot iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu.
Vislielākā apmērā nelegālā kapitāla aizplūšanu desmit gadu laikā piedzīvojusi Ķīna, tomēr 2011. gadā Krievija pirmo reizi apsteigusi Ķīnu pēc nelegāli aizplūstošā kapitāla. No Krievijas šajā gadā aizplūduši 191,14 miljardi ASV dolāru, bet no Ķīnas – 151,35 miljardi dolāru.
Eiropas attīstības valstīs vislielāko kapitāla nelegālo aizplūšanu aiz Krievijas piedzīvo Baltkrievija, Polija un Serbija, teikts GFI ziņojumā.
No Eiropas Savienības (ES) jaunākajām dalībvalstīm – Bulgārijas, Horvātijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Rumānijas – 2011. gadā kā nelikumīgas finanšu naudas plūsmas aizplūda 20,8 miljardi ASV dolāru.
Savukārt šajās sešās valstīs 2011. gadā nelegāli ieplūdis kapitāls un preces kopumā 48,1 miljarda ASV dolāru apmērā, barojot noziedzību un ēnu ekonomiku.
"Nelikumīga kapitāla un preču plūsma jaunajās ES dalībvalstīs un ārā no tām veido postošo apmēru. Mēs redzam nelegālā kapitāla plūsmas abos virzienos satraucošu pieaugumu," norāda GFI ekonomists Braiens Leblanks.
"Nepieciešams nekavējoties izskaust anonīmas čaulas kompānijas, veidojot publiskus reģistrus ar korporatīvo īpašnieku datiem," viņš piebilda.
"Nelegālās naudas plūsmas palielina ēnu ekonomiku, samazina nodokļu ieņēmumus, veicina korupciju un ļauj plaukt organizētai noziedzībai. Tas ir būtisks faktors, kas kavē jauno ES dalībvalstu ekonomisko izaugsmi," teikts ziņojumā.
GFI ziņojumā apkopoti dati par nelegālajām finanšu plūsmām valstīs, kuras Starptautiskais valūtas fonds (SVF) klasificē kā attīstības ekonomikas. Ziņojumā nav apkopoti dati par pārējām ES dalībvalstīm.