Savukārt, ja bērna nav, tad ir mazāka motivācija ģimenes pieaugumam. Pētījuma mērķis bija apzināt rīdzinieku dzimstības potenciālu un emigrācijas riskus, kā arī identificēt sociālās politikas instrumentus, kuri rīdzinieku skatījumā varētu nozīmīgi veicināt dzimstību un ierobežot emigrāciju.
Dati liecina, ka saskaņā ar bērnu dzimšanas potenciālu varam atgriezties pie tās dzimstības, kas nodrošina iedzīvotāju ataudzi. Vēlamais bērnu skaits, ja nebūtu šķēršļu to radīšanai, pārsniedz optimālo bērnu skaitu, kas pašreizējā situācijā Latvijā ir nepieciešams.
M. Hazans skaidroja, ka ienākumu līmenim ir nozīme dzimstības pieaugumā un ka viena trešdaļa no tiem, kas saņem vairāk nekā 300 latus (427 eiro) mēnesī, plāno radīt bērnus nākamo trīs gadu laikā. Savukārt no tiem, kam ir mazāk ienākumu, šādi plāni ir mazāk par 20 % cilvēku.
Pētījumā secināts, ka pastāv bīstami augsts emigrācijas potenciāls, un potenciālie emigranti ir tās ģimenes, kam ir bērni un kas plāno bērnu radīšanu nākotnē.
Aptaujā tika noskaidroti reproduktīvā vecuma rīdzinieku viedokļi par to, cik veicinoši būtu dažādi sociālās politikas instrumenti, lai viņi izšķirtos par jauna bērna radīšanu. Viens no tiem ir speciāls pabalsts bērnu vecākiem par katru bērnu līdz 18 gadu vecumam, otrs – sakārtota un kvalitatīva veselības aprūpe un bērnudārzu infrastruktūra.
Tāpat nepieciešams sniegt lielāku sociālo atbalstu grūtībās nonākušajiem rīdziniekiem, nodrošināt bērnu bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā un sakārtotu un kvalitatīvu skolu infrastruktūru Rīgā. Mazāks atbalsts ir idejai par jaunu mājokļu būvniecības programmu.
Jau ziņots, ka konferencē ir aicināti piedalīties eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri darbojas dzimstības veicināšanas un ģimenes atbalsta politikas jomā, lai kopīgi sāktu darbu pie demogrāfiskās atveseļošanās ceļa kartes veidošanas.