Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti šodien uzklausīja vairāku ministriju, kā arī nozares pārstāvju ziņojumus, tomēr priekšlikumi likumprojektam vēl netika izskatīti. Līdz ar to komisija lūgs izslēgt šo jautājumu no ceturtdienas plenārsēdes, un likumprojektu Saeimas sēdē varētu izskatīt 10. aprīlī.
Vienlaikus deputāti šodien vienojās izveidot darba grupu, kura vērtēs priekšlikumus likuma grozījumiem vai arī izstrādās jaunu likumprojektu.
Deputāti iztaujāja ministriju pārstāvjus, par vairākiem jautājumiem notika arī diskusijas. Deputātiem bija dažādas domas par iemaksu ekonomikas attīstības fondā, piemēram, Jānis Klaužs (ZZS) norādīja, ka visi līdzekļi "akumulējas" Rīgā un tās apkārtnē. Līdzfinansējums būtu jāmaina reģionos, proti, no iemaksas varētu atteikties, lai investīcijas nonāktu arī, piemēram, Latgalē vai Vidzemē. Savukārt Klāvs Olšteins uzskata, ka jāvērtē iespēja diferencēt ne tikai iemaksas fondā, bet arī īpašuma iegādes vērtību reģionos.
Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa savukārt informēja deputātus par drošības iestāžu atzinumu. Ja nemaina normatīvos aktus, tad iespējami riski, kas piedzīvoti citās Eiropas valstīs, – ja kādas etniskas grupas koncentrējas kādā noteiktā apgabalā, tad nevar prognozēt, kā var attīstīties viņu rīcība. Tāpat būtu jānošķir investori, kuri ieinteresēti Latvijā kaut ko attīstīt, no tiem, kas vēlas pēc iespējas lētāk "iegādāties" Šengenas vīzu. Tādā gadījumā ieguvums attīstībai varētu nebūt tik liels, piebilda E. Siliņa. Pēc viņas domām, jāatrod samērīgs balanss, tāpēc IeM atbalsta iemaksas ekonomiskās attīstības fondā.
Tikmēr parlamentārietis Ivars Zariņš (SC) vaicāja, kāpēc IeM apgalvo, ka nav iespējams prognozēt, kas varētu notikt, ja sāk veidoties iebraucēju "anklāvi". Viņš apšaubīja, ka situācija varētu attīstīties citādāk nekā pārējās valstīs.
Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) uzsvēra, ka būtu jārunā par programmas mērķi – vai "mēs vēlamies iekasēt naudu vai radīt mirušus rajonus un pilsētas". Esot jādiskutē, kāda ir šīs programmas ilgtspēja, jo tas bija paredzēts kā īstermiņa risinājums, kamēr Latvija izies no krīzes.
Savukārt K. Olšteinam radies iespaids, ka komisijas sēdē klātesošie jūtas vismaz Singapūras iekšzemes kopprodukta līmeni sasnieguši, kuriem "nauda birst ārā no kabatām" un "nevar saprast, kur lai latus liekam". Tomēr vēl aizvien daudzi cilvēki spiesti aizbraukt, jo Latvijā nevar nopelnīt adekvātu atalgojumu, pauda deputāts.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā paredz saglabāt kvotu sistēmu, bet atteikties no ieceres piešķirt uzturēšanās atļauju, ja valsts budžetā tiek iemaksāti 50 000 eiro. Arī "Vienotība" rosina izslēgt no likumprojekta normu par uzturēšanās atļaujas piešķišanu pret 50 000 eiro iemaksu.
Vēl "Vienotība" piedāvā no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju.
Kā ziņots, A. Bērziņš pērn 9. novembrī nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai ("Vienotība"), kurā, pamatojoties uz Satversmes 71. pantu, prasa Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu, aģentūru LETA iepriekš informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.
A. Bērziņš, izklāstot argumentus par labu likuma otrreizējai caurlūkošanai, akcentē atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu, tā pēc būtības zaudējot šādu grozījumu jēgu.
Valsts prezidents uzskata, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, un šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.
Proti, grozījumi, kas paredz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja ārzemnieks veicis maksājumu valsts budžetā, ir pretrunā minētajai kvotu sistēmai, kuras viens no mērķiem esot ierobežot personu skaitu, kuras vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas.
"Šādā situācijā kvotu sistēmas ieviešana nesasniedz izvirzīto mērķi un nav uzskatāma par atbilstošu tiesisko mehānismu nekustamā īpašuma tirgus cenu regulēšanā," atzīst Valsts prezidents, savā vēstulē arī norādot, ka likuma anotācija ir pretrunā ar vairākiem pētījumiem, kuros vērtēta Latvijas ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programmas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Tajos norādīts, ka ekonomiskie rādītāji liecina, ka Imigrācijas likuma normas pozitīvi ietekmēja investīciju pieplūdi Latvijā un ārzemnieku ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu laika posmā no 2010. gada līdz 2013. gadam, sasniedza vismaz 145 miljonus latu.
"Līdz ar to 2010. gadā ieviestā ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programma uzskatāma par vienu no veicinošiem faktoriem Latvijas konkurētspējas celšanai," secina Valsts prezidents. Vienlaikus A. Bērziņš atzīst, ka pašreizējo sistēmu, nenoliedzami, var pilnveidot, tomēr, "ja ar kvotu palīdzību regulēs darījumu skaitu nozarē, zudīs ārvalstu investoru uzticība stabilai un drošai uzņēmējdarbības videi, radot nenoteiktību ilgtermiņā. Ārzemnieki, kas veikuši sākotnējas investīcijas, nebūs ieinteresēti palielināt ieguldījumus ilgtermiņā, jo kvotas ierobežos to iespējas paļauties, ka nākotnē Latvijas teritorijā plānotās investīcijas būs iespējams uzraudzīt un apsaimniekot uz vietas".
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ārvalstu investoru veiktajā anketēšanā apkopotajiem datiem vidējais ārvalstu investors Latvijā ir vidēji 40 gadus vecs un ieguvis augstāko izglītību. Minētās personas mēnesī viena ģimenes locekļa uzturēšanai tērē aptuveni no 500 līdz 1000 latiem. Līdz ar to minēto personu raksturojums būtiski atšķiras no ekonomiskajiem imigrantiem, kuri valstī ierodas ar noteiktu mērķi – gūt labumu no sociālās sistēmas un infrastruktūras.
Jau ziņots, ka Saeima pērn 31. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, apstiprinot koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Likumā bija paredzēts noteikt, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro (35 140 lati). Saeimas Juridiskais birojs iepriekš bija norādījis, ka šī norma faktiski nozīmē "ierobežotu un terminētu Latvijas valsts garantēta labuma nopirkšanu bez jebkādas saistības ar valsti un bez mērķa citādi saistīties ar valsti, kā tikai izmantot tās pakalpojumus vai ceļošanas iespējas".
Bija iecerēts, ka šogad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro (105 000 latu) un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro (351 000 latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.
Savukārt 2015. un 2016. gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.
Tāpat tika noteikts, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu var arī samazināt. Savukārt 2017. gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016. gada līmeni.