Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Komisija šādu lēmumu pieņēma, apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un pētniecības centru priekšlikumus.

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Edijs Šauers informēja, ka minēto uztura bagātinātāju, kas satur dabiskos glikopeptīdus un izmantojams pacientu ātrākai rehabilitācijai un imunitātes stiprināšanai pēc onkoloģiskajām un vīrusu slimībām, izstrādāja institūta pētnieki Jevgēņijs Jermolajevs, Lilija Peškova, Guntis Vītols un Simona Doniņa.

RSU pētnieku izstrādātajā uztura bagātinātājā no pienskābajām baktērijām izdalītie dabiskie glikopeptīdi ir kombinēti ar glikāniem, kas iegūti no gailenēm, maizes rauga, šitakē. Pasaulē tās pazīstamas kā pretvēža dabiskās iedarbības vielas. Preparāta sastāvā ietilpst arī topinambūra pulveris, kurā esošais inulīns ļauj šo uztura bagātinātāju lietot arī diabēta slimniekiem.

Pētījums par jauno vielu tika veikts projektā "Jaunu dabīgo imunomodulatoru kompozīciju izstrāde un to efektivitātes izpēte onkoloģisko un vīrusu slimību gadījumā" laikā no 2010. līdz 2012. gadam, un to līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

"Onkoloģisko slimību ārstēšanas laikā pacientu dzīves kvalitāte būtiski krītas. Ir jādomā, kā viņiem palīdzēt. Lieliski, ka ir tapis preparāts no Latvijā pieejamām dabiskām vielām," atzīst pētniece Simona Doniņa.

Lai varētu precizēt, kādos gadījumos ieteicams lietot izstrādāto preparātu, projekta izpildes gaitā tika veikti klīniskie novērojumi. A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece un onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa veica novērojumus Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā, savukārt imunoloģe Inta Jaunalksne – Klīniskās Imunoloģijas centrā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Pētījumi pierādīja, ka tiem slimniekiem, kuri lietoja uztura bagātinātāju, biežāk un straujāk palielinājās imūnkompetento šūnu skaits un funkcionālā aktivitāte.

Onkoloģisko un vīrusu slimību pacientu organisms pēc ķīmijas, staru un medikamentu terapijas ir novājināts un bieži nespēj pretoties citām infekcijām, tāpēc nepieciešams stiprināt organisma imūnsistēmu, lai organisms pats cīnītos ar vēža šūnām, vīrusu izraisītām un citām infekcijām.

Pētnieks Jevgēņijs Jermolajevs sola kopā ar kolēģiem turpināt zinātniskos pētījumus, lai izstrādātais uztura bagātinātājs būtu vēl iedarbīgāks, papildinot tā sastāvu ar citām dabas vielām, kas, iespējams, aizsargātu aknu šūnas un cīnītos pret vēža šūnām.

A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieku veikuma pirmsākumi, kā stāsta biotehnologs un A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieks Jevgēņijs Jermolajevs, meklējami vēl 1975. gadā Bulgārijā, kur zinātnieki no pienskābajām baktērijām izdalīja un atklāja glikopeptīda formulu. Pēc tam Krievijas pētnieki izstrādāja pussintētisko glikopeptīdu, bet pagājušā gadsimta 80. gados tā tehnoloģiju sadarbībā ar Maskavas kolēģiem ievieš Latvijas zinātnieki, arī Jevgēņijs Jermolajevs, kas tajā laikā ir Olaines ķīmiskās rūpnīcas "Biolar" laboratorijas vadītājs. Savukārt 1998. gadā sadarbībā ASV zinātniekiem Jevgēņijs Jermolajevs kopā ar citiem pētniekiem atklāja, kā izdalīt dabiskos glikopeptīdus.