Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pabriks šo jautājumu pārrunājis ar Vācijas un Francijas vēstniekiem, taču šobrīd ir nepieciešama lielāka skaidrība par detaļām, lai lemtu par Latvijas dalību šajā operācijā.

Igaunija un Lietuva jau piekritušas piedalīties šajā misijā, taču arī šīs valstis gaida kopējo analīzi par to, kāda veida dalība tieši nepieciešama. Latvijas situāciju apgrūtina tas, ka šobrīd tiek veidota jaunā valdība, jo šādai operācijai droši vien būs nepieciešams parlamenta un jaunās valdības akcepts, spriež Pabriks.

Kopumā Latvijai būs ļoti grūti nepiedalīties šādā misijā, jo, pirmkārt, Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, otrkārt, Latvijai ir svarīgi piedalīties ne tikai NATO operācijās, bet arī ES un ANO misijās. Treškārt, šī misija būs vismaz gada garumā, un Latvija nākamgad kļūs par ES prezidējošo valsti, līdz ar to nebūtu laba situācija, ja prezidējošā valsts nepiedalās šāda veida misijās, norādīja Pabriks.

Demisionējošās valdības aizsardzības ministrs gan nenoliedz, ka Latvijai ir grūtības nosūtīt karavīrus uz šādu misiju, tāpēc ir svarīgi zināt misijas detaļas. Viens no apgrūtinājumiem ir saistīts ar to, ka Latvijai šādām misijām nav piemērota militārā transporta. Piemēram, operācijā Afganistānā ar transportu izpalīdzējuši amerikāņi, taču ilgtermiņā nevar paļauties tikai uz sabiedroto palīdzību.

Pabriks cer, ka šo problēmu varētu atrisināt kontekstā ar Kājnieku brigādes mehanizācijas jautājumu. "Šī mehanizācija ir ļoti svarīgs jautājums, jo tiklīdz ir šāda veida misija, mums parādās prasība pēc atbilstošiem transportlīdzekļiem un atbilstošas drošības. Es pieļauju, ka, ja mēs runājam par Centrālāfrikas Republiku tuvākā pusgada garumā, tad Latvijai vajadzēs koordinēties ar citām ES valstīm, bet kopumā Latvijai ir jābūt spējīgai nākotnē autonomi šādus jautājumus atrisināt," uzsvēra ministrs.

Aizsardzības ministrija gan pagaidām nav veikusi konkrētus aprēķinus par to, cik daudz un kādu uzdevumu pildīšanai Latvijas karavīrus varētu sūtīt uz Centrālāfrikas Republiku. Bataljonu bruņotie spēki gan nevarot atļauties aizsūtīt.

"Tāpēc ir jāsaprot uzdevumi un prasības, piemēram, vai tā ir ceļu apsardze vai konvojēšana. Bataljonu mēs nevaram aizsūtīt, taču ar skaitļiem es šobrīd negribētu spekulēt. Varbūt mēs varam sūtīt pāris cilvēkus vai pāris desmitus karavīru. Tur jāskatās pēc apstākļiem un vajadzībām, kuras vēl šobrīd nav identificētas. Latvijai ir pieredze citās misijās Āfrikas valstīs Mali un Libērijā, taču šajās valstīs piedalījies mazāks cilvēku skaits - katrā bijuši divi, trīs cilvēki. Es domāju, ka šeit būs vairāk vajadzīgi," uzsvēra Pabriks.

Pabriks domā, ka lielāka skaidrība par Latvijas dalību operācijā Centrālāfrikas Republikā varētu būt zināma mēneša laikā.

Jau ziņots, ka ES dalībvalstis 10. janvārī pamatā vienojušās uzsākt kopīgas militārās operācijas Centrālāfrikas Republikā, lai palīdzētu tur atjaunot kārtību, kuru apdraud starpkopienu vardarbība.

Visu 28 dalībvalstu vēstnieki deva sākotnējo piekrišanu vairāku simtu vīru liela kontingenta nosūtīšanai uz CĀR, lai sniegtu atbalstu tur jau esošajiem franču un afrikāņu miera uzturētājiem.

Sarunas turpināsies, un paredzams, ka galīgo lēmumu pieņems dalībvalstu ārlietu ministri, kas tiksies 20. janvārī Briselē.

Vienošanās paredz, ka ES kontingents uzņemsies policijas funkcijas CĀR galvaspilsētā, kā arī bēgļu un palīdzības organizācijas darbinieku apsardzi. Iespējams, ES kontingents tiks iesaistīts arī lidostas apsargāšanā.

Tomēr iecerētās misijas laiks būs ierobežots un tai vēl nepieciešams ANO mandāts.

Pamatojoties uz ANO mandātu, CĀR jau atrodas 1600 franču un 4000 afrikāņu miera uzturētāji, kuri mēģina apturēt cīņas starp kristiešu zemessardzes vienībām un musulmaņu dumpiniekiem, kas pagājušā gada martā veica valsts apvērsumu.

Tiek lēsts, ka tikai pagājušā mēneša laikā nogalināts vairāk nekā tūkstotis cilvēku, bet gandrīz miljons bijis spiests pamest savas mājas. Bēgļu gaitās devusies arī puse galvaspilsētas Bangi iedzīvotāju.

ES militārās misijas uzdevums būs nepieļaut "pilnīgu valsts sabrukumu pēc iepriekšējā Somālijas scenārija un liela mēroga civiliedzīvotāju slaktiņus".

Vienlaikus 10.janvārī saskaņotajā komunikē atzīts, ka kārtības atjaunošana CĀR iespējama, vienīgi palielinot militāro klātbūtni.

Kāds avots diplomātu aprindās sarunā ar aģentūru AFP izteicies, ka ES kontingenta lielums varētu sasniegt aptuveni 1000 vīru.

Ziņots arī, ka CĀR, kur vairums iedzīvotāju ir kristieši, ieslīgusi haosā kopš pagājušā gada marta, kad varu apvērsuma rezultātā sagrāba musulmaņu nemiernieku grupējums "Seleka".

Latvija šobrīd piedalās misijā citā Āfrikas valstī - Mali. Šajā ES Apmācības misijā piedalās divi Latvijas karavīri.