Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ģenerālprokuratūra izvērtēja premjera lēmuma pamatotību un atzina to par likumīgu. Kalnmeiers uzsvēra, ka premjera tiesības ir pārraudzīt un atcelt šādus KNAB vadības rīkojumus, bet tas nav viņa pienākums, "viņš varēja to arī nedarīt".

Strīķes atbrīvošanā bija pieļauti vairāki tiesiski pārkāpumi.

Kalnmeiers uzsvēra, ka arī pēc premjera lēmuma atcelt šo rīkojumu KNAB vadītājs atkārtoti var atbrīvot savu vietnieci, "punktu šajā lietā var pielikt tikai tiesa, taču arī tā var izvērtēt tikai atlaišanas formālo pusi, bet tā nevērtē iestāžu iekšējos normatīvos aktus".

Ģenerālprokurors uzsvēra, ka problēmas rada nesakārtotā normatīvu bāze valsts pārvaldes sistēmā.

Uz jautājumu, vai izeja no nebeidzamajiem konfliktiem KNAB vadības līmenī nebūtu iestādes pilnīga reorganizācija vai veidošana pilnīgi no jauna, ģenerālprokurors sacīja, ka šāda iespēja jau vairākkārt ir izskanējusi, bet tas ir politisks jautājums, par to jālemj politiķiem.

Kā ziņots, pērn 20. decembrī Streļčenoks nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi.

Savukārt Ministru prezidents 7. janvārī atcēla Streļčenoka rīkojumu. Juristi, Dombrovska uzdevumā izvērtējot dokumentus, konstatējuši, ka Streļčenoka lēmums ir prettiesisks. Streļčenoks gan uzskata, ka, atceļot KNAB rīkojumu par Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata, Dombrovskis faktiski ir pārkāpis savu pilnvaru robežas un uzņēmies tiesas kompetenci.

KNAB priekšnieks solīja, ka Strīķi atstādinās no amata.

Streļčenoks paudis gatavību tikties ar Ministru prezidentu, lai izrunātu notiekošo KNAB. Arī konfliktā iesaistītā Streļčenoka vietniece Juta Strīķe atzina, ka ir gatava sarunai ar premjeru.