Kā vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga", SF datubāze liecina, ka ASV valdība preces un pakalpojumus pirkusi arī Latvijas vajadzībām, kopumā iztērējot 124 miljonus ASV dolāru (92,6 miljonus eiro), kas galvenokārt izmantoti armijas stiprināšanai.
Raidījums secinājis, ka ASV Latvijā atbalstāmie projekti, visticamāk, izvēlēti stratēģiski – ja Latvijā vai tuvējās valstīs nākotnē rastos militārs konflikts vai sāktos nemieri, būtu atsevišķi atbalsta punkti, kas palīdzētu notiekošo kontrolēt. Atbalsts esot saņemts, lai veidotu radaru sistēmas, kas pēta gaisā notiekošo, tuvu Rīgas ostai izveidota jauna medicīniskās palīdzības stacija, reģionos uzlaboti ugunsdzēsēju depo, piejūras zonā izveidotas jūras spēku izsēšanās vietas. Lai novērstu teroristu vēlmi caur Latviju pārvadāt aizliegtas kravas, aprīkota arī muita un pētīts stāvoklis stratēģiskiem infrastruktūras objektiem ostās un lidostā.
Datubāzē atrodami dažādi iepirkumi, kas domāti Latvijas armijai: Lielvārdes lidlaukam ASV Industrijas un drošības birojs meklējis firmas, kas lidlaukā būvētu lidmašīnu apkopes angārus, munīciju telpas un smēreļļu krātuvi, bet līguma apmērs bijuši pieci līdz astoņi miljoni eiro, pirms pāris gadiem Latvijai iepirktas 28 nakts redzamības ierīces, ASV armija Latvijai piegādājusi daudz dažādas IT detaļas, kabeļus un datorus, Rēzeknes lidlaukā Audriņu novadā 2003. gadā uzbūvēja ASV ražotu astoņus miljonus latu vērtu radaru u. tml.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) uzsvēris, ka šī finansējuma saņemšana neesot "daudz detalizēti un publiski komentējams jautājums". "Sadarbība notiek vairākās jomās, bet es domāju, ka par to, kurš ko konkrēti pērk un kādā veidā, ja tas nav saistīts ar attiecīgajiem likumiem, kas regulē stratēģisko preču apriti, ārlietu ministrijai neviens informāciju īpaši nesniedz," piebildis politiķis.
ASV vēstniecība atteikusies no jebkādiem komentāriem par dokumentiem, kas SF datubāzē attiecas uz iepirkumiem Latvijai. Vēstniecība vien atklājusi, ka ASV finansējuma apjoms Latvijai no 1993. gada ir 124 miljoni ASV dolāru. Galvenokārt nauda dota armijas vajadzībām. Kādi ieroči un tehnika iepirkta, nav atklājusi ne vēstniecība, ne Aizsardzības ministrija. Tam iztērēti 80,8 miljoni ASV dolāru. Apmācībai un tehnikai Afganistānas misijas nodrošināšanai pēdējo trīs gadu laikā vien no ASV nākuši 18 miljoni ASV dolāru. Vēl Latvijas karavīriem lietošanā nodotas 20 mīnu izturīgas armijas bruņmašīnas. Vēl trīs piešķirtas apmācībām tepat Latvijā. Mūsu virsnieku un citu armijnieku mācībām iztērēti 19,5 miljoni ASV dolāru.
"Diemžēl diezgan tālu vēl ir tas mirklis, kad mūsu finansējums aizsardzībai būs 2 % no IKP, un mūsu rocība ir tāda, kāda viņa ir. Atsevišķiem svarīgiem partneriem, kas ir kopā ar ASV misijās, viņi dod iespēju saņemt papildu palīdzību finansējuma veidā. Un tas strādā tā, ka viņi piešķir zināmu summu, kuru mēs varam lemt, kādos ekipējumu iepirkumos mēs tērējam ar nosacījumu, ka viņiem ir jāatbilst mūsu plāniem un ka tas ir ASV ražots produkts," piebildis Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.