Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Taču mani pārsteidza nevis tas, ko aicina nogaršot, bet uzrunas forma. Ar mani runāja latviski un pēc tam uzruna turpinājās krievu valodā. Kamēr nogaršoju piedāvāto, garām gāja sieviete, kuru arī uzrunāja krievu valodā. Viņa pienāca un, nerunājot ne vārda, arī nogaršoja. Neizpratnē jautāju jauniešiem: "Kāpēc jūs runājat krieviski?" Degustāciju vadītāja atbildēja: "Tāpēc, ka viņa ir krieviete." Es pārjautāju: "Bet kāpēc jūs domājat, ka es esmu krieviete, ja pat ne vārdu nebiju pateikusi." Meitene naski atbildēja: "Tāpēc jau nav jānaidojas." Es pārjautāju: "Vai tad es pret jums esmu noskaņota naidīgi?" Pauze.

Abu jauniešu skati vērsti pret otru degustētāju. No malas izskatījās tā, ka, ja viņa ir krieviete un ar viņu runā krieviski, kaut arī nav pateikusi ne vārda, ir uzskatāms garants tam, ka viņa pēc nogaršošanas noteikti nopirks piedāvāto. Kad noskaidrojās, ka viņa tomēr nepirks, vērsos pie degustāciju vadītājiem, turpinot sarunu. "Tomēr, kāpēc jūs, latvieši, paši ar savu muti kultivējat divvalodību Latvijā? Jums taču neviens neprasa pārspīlēt un izdabāt. Es taču nesāku sarunu krievu valodā un nelūdzu jums ar mani runāt krieviski, jo nesapratu latviešu valodā jūsu pausto uzaicinājumu. Vai tad tiešām jūs neesat savas valodas patrioti?"

Puisis uzklausot laipni atbildēja: "Jā, esam... Katram ir savi uzskati. Ar klientiem ir jārunā visās valodās." Pārjautāju: "Ja ķīnietis pienāks, tad jūs arī runāsiet ķīniski?" Viņš, smaidot un izprotot komisko situāciju, atbildēja: "Nē, runāšu angliski." "Bet pieņemsim, ka ķīnietis nerunā angliski," turpināju es. Taču meitene uztraukti iesaistījās sarunā, it kā es būtu aizkavējusi garo rindu aiz sevis gluži kā padomjlaikos pēc doktordesas. Praktiski pustukšajā veikalā viņa atcirta, lai tikai no manis tiktu vaļā: "Mums tā liek! Mums tā jārunā!"

Es apklusu. Aizgāju pārdomās. Tātad "Latvijas maiznieks" priekšniecība liek runāt latviski, krieviski un angliski. Vienīgi jautājums ir par to, vai to liek darīt vienlaicīgi, kaut arī valsts valoda ir latviešu un kad degustētājs to pat neprasa?

AS "Latvijas Maiznieks": Nekad neesam kultivējuši divvalodību
Jautājumā par to, vai "Latvijas maiznieks" degustāciju vadītājiem liek kultivēt divvalodību, saņemta uzņēmuma oficiāla atbilde. Uz jautājumiem atbild "Latvijas maiznieks" pārdošanas un mārketinga vadītājs Artūrs Ilziņš.

Artūrs Ilziņš: "Paldies par Jūsu pausto viedokli. AS "Latvijas Maiznieks" kā uzņēmums nekultivē divvalodību, taču jāatdzīst, ka mēs savus klientus cenšamies uzrunāt
viņiem saprotamā valodā. Šo situāciju esam pārrunājuši ar uzņēmumu SIA "Link", kas vada mūsu uzņēmuma ražotās produkcijas degustācijas, lai nākotnē izvairītos no šādiem atgādinājumiem."

Jautājums: Jūs sakāt, ka: "... lai nākotnē izvairītos no šādiem atgādinājumiem." Vai ir iecerēts izvairīties no tādiem klientiem kā es, kuri atgādina? Vai arī tomēr ir iecerēts mainīt situāciju, kad vienlaicīgi tiek uzrunāti klienti divās valodās: latviešu un krievu?

Artūrs Ilziņš: "Kā jau es teicu, mēs, "Latvijas maiznieks", šo situāciju jau esam pārrunājuši ar SIA "Link", kas organizē mūsu produktu prezentācijas. Ar SIA "Link" esam vienojušies, ka nedrīkst būt šāda veida pārpratumi un prezentācijām ir jābūt oficiālajā valsts valodā. Gan es pats, gan mani kolēģi regulāri apsekojam veikalus, kur tiek prezentēti mūsu produkti, bet saprotams, ka nevaram visu laiku atrasties blakus SIA "Link" pārstāvjiem."

Jautājums: Jūs sakāt, ka: "... mēs savus klientus cenšamies uzrunāt viņiem saprotamā valodā." Lūdzu paskaidrojiet, vai ir runa par saprašanos starp degustācijas
vadītājiem un potenciālo klientu, vai ir runa par krievu valodu? Par pirmo – nav nekādas pretenziju, ir fantastiska attieksme, korektums un laipnība. Bet esmu vērsusi uzmanību pārmērīgai svešvalodas lietošanai, kas nav (ES) valoda.

Turklāt nav skaidrības, kādus klientus jūs cenšaties uzrunāt, vai ir runa par tiem klientiem, kuri ir nepilsoņi (3 %) un ir izvēlējušies nepilsonību un atrašanās vietu Latvijā ar valsts valodu – latviešu, vai arī šajā gadījumā ir runa par jaunajiem pilsoņiem Latvijā (35 %), kuri ir saņēmuši pilsonību, un tas nozīmē, ka pārvalda valsts valodu un pēc būtības jābūt lojāliem pret Latvijas valsti?

Artūrs Ilziņš: "Mēs kā uzņēmums nekad neesam kultivējuši divvalodību. Es atvainojos gan Jums, gan citiem, kuriem šis starpgadījums ir sagādājis nepatīkamus
mirkļus un darīšu visu iespējamo, lai nekas tāds vairs neatkārtotos."

Iepriekš:
Marlēna Pirvica: Paliek baisi, kad paši latvieši nespēj atbildēt uz pašsaprotamiem jautājumiem...
Vajadzības nevajadzība

Referendumā piedalījās 1 098 593 balsotāju