Papildu izmaksas būs gan pakalpojumu sniedzējiem, gan saņēmējiem. Lai ieviestu tiešos norēķinus, uzņēmumiem būs jāizstrādā klientu apkalpošanas sistēma un pašiem jācīnās ar individuāliem parādniekiem, kas nozīmē papildu izmaksas, kuras būs jāsedz pašiem patērētājiem.
Patērētājiem papildus tēriņus varētu radīt arī komisijas maksas – apmaksājot vairākus atsevišķus rēķinus, arī komisijas maksas būs jāmaksā vairākas reizes, nekā gadījumā, kad jāapmaksā tikai viens, apsaimniekotāja veidotais, rēķins.
"Respektējam likumu un šo iespēju nodrošināsim, taču tas noteikti nenotiks nedēļas vai mēneša laikā," aģentūrai LETA sacīja "Rīgas ūdens" pārstāvis Arturs Mucenieks.
Komunālo pakalpojumu sniedzēji atzīst, ka tiešie norēķini atrisinās problēmu ar negodīgiem namu apsaimniekotājiem, kas piesavinās no iedzīvotājiem iekasēto rēķinu naudu, taču A. Mucenieks pauda viedokli, ka šo problēmu būtu jārisina citādāk, proti, stingrāk kontrolējot namu apsaimniekošanas uzņēmumus un nosakot precīzu atskaišu kārtību, kādā apsaimniekotājam jāatskaitās iedzīvotājiem par veiktajiem norēķiniem, kā arī ieviešot "drošības fondu" apsaimniekotājiem.
Arī "Rīgas siltums" pārstāve Linda Rence norādīja, ka uzņēmums būs gatavs atbilstoši likumdošanai izpildīt noteiktās saistības un nodrošinās iespēju klientiem izvēlēties tiešos norēķinus bez apsaimniekotāju starpniecības.
"Rīgas siltums" prognozē, ka jaunā kārtība palielinās gan darba apjomu ar klientiem, gan radīs papildu izmaksas, piegādājot rēķinus katram klientam individuāli, jo nepieciešams iegādāties jaunu programmatūru un algot papildu darbiniekus. Šie izdevumi būs jāsedz pašam pakalpojuma saņēmējam, un aptuvenas uzņēmuma aplēses liecina, klientiem, kas izvēlēsies tiešos norēķinus par apkuri, šīs izmaksas gadā varētu būt aptuveni 30 lati.
Vienlaikus gan "Rīgas ūdens", gan "Rīgas siltums" norāda, ka tiešo norēķinu gadījumā godīgie maksātāji var nebūt pasargāti no situācijas, ka gadījumā, ja mājai ir liels kopējais parāds, pakalpojums netiek pārtraukts. Komunālo pakalpojumu sniedzēji norāda, ka absolūtā vairākumā daudzdzīvokļu namu nav iespējams apkuri vai ūdeni atslēgt kādam konkrētam parādnieku dzīvoklim, bet gan tikai visai mājai uzreiz.
Kā ziņots, Saeima 19. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem norēķināties ar tiešajiem maksājumiem bez mājas pārvaldnieka starpniecības. Par to, vai rēķinus maksāt tieši pakalpojuma sniedzējiem vai ar apsaimniekotāja starpniecību, iedzīvotājiem būs jāvienojas pašiem, pieņemot lēmumus kopsapulcēs.