Šī viela tika izmantota Valsts Ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) mācībās, kas norisinājās 2013. gada septembra beigās pie Ičas upes tilta uz autoceļa P36 Rēzekne-Gulbene.
Analizējot masveida zivju bojāejas iespējamos cēloņus, sākotnēji tika izvirzītas trīs versijas par cēloņiem, kuru ietekmē tas noticis – dabas norises, elektrozveja un iespējams piesārņojums ar nezināmu ķīmisku vielu.
Pirmā versija saistībā ar dabas norišu ietekmi uz zivju bojāeju tika noraidīta pēc bojāejas areāla, kā arī skābekļa satura ūdenī mērījumu analīzes. Tā kā zivis gājušas bojā daļā no upes un skābekļa saturs ūdenī bijis augsts, iepriekš minētais iemesls nevarēja būt zivju bojāejas cēlonis.
Arī elektrozveja kā cēlonis tika novērtēta kā maz ticama, izvērtējot gan zivju bojāejas areālu, gan vizuāli novērtējot bojāgājušo un vēl dzīvo zivju stāvokli. Elektrozvejas gadījumā būtu vērojamas bojāgājušās zivis tikai vienā konkrētā vietā un tikai vienā noteiktā laikā. Ičas upes piesārņojuma gadījumā zivis gāja bojā ilglaicīgi un to saindēšanās un bojāejas areāls pakāpeniski izplatījās pa straumi uz leju. Līdz ar to par visiespējamāko tika atzīta trešā versija par piesārņojuma ietekmi.
Turpinot darbu un analizējot piesārņojuma ietekmi, tika apskatīti vairāki iespējamie piesārņojuma avoti – piesārņojums no upei pieguļošajā teritorijā esošiem piesārņojošo darbību veicējiem, kas pārbaužu rezultātā neguva apstiprinājumu, tāpat arī upei pieguļošās vēsturiski potenciāli piesārņotās teritorijas ietekme netika konstatēta.
Valsts zinātniskais institūts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", analizējot bojā gājušās zivis, konstatējis, ka zivju nāves cēlonis ir saistīts ar ūdenī esošu kairinošu/toksisku vielu iedarbību.
Savukārt analizējot Bērzpils pagasta iedzīvotāju sniegto mutisko informāciju par VUGD mācībām ar ķīmisku ugunsdzēšamo līdzekļu pielietošanu un to nokļūšanu Ičas upē, kā arī, pēc VVD pieprasījuma, VUGD sniegto informāciju, tika konstatēts, ka mācībās tikuši izmantoti 10,8 litri ugunsdzēsības putu veidošanas koncentrāta "Sthamex F-15", un nekādi pasākumi, kas novērstu tā nonākšanu upē, kā arī vietas sakopšanas darbi pēc mācībām netika veikti.
Mācību vietas augsnes piesārņojuma analīžu rezultāti uzrādīja sintētisko virsmas aktīvo vielu koncentrācijas pārsniegumu 21,8-37 reizes, salīdzinot ar fona paraugu. Savukārt ekotoksicitātes testos (pielietojot trīs dažādus biotestēšanas standarttestus) pārbaudot "Sthamex F-15" potenciālo toksiskumu, secināts, ka preparātam raksturīga augsta toksiskuma pakāpe. Tā kā šajos testos iegūtie rezultāti sakrīt ar informāciju preparāta "Sthamex F-15" drošības datu lapās, ko VVD saņēma no ražotāja, secināms, ka mācībās izmantotais putu veidošanas līdzeklis patiešām ir "Sthamex F-15".
Ņemot vērā visus iepriekš minētos analīžu rezultātus, VVD ar augstu ticamības pakāpi var apgalvot, ka tieši VUGD mācībās izmantotā produkta "Sthamex F-15" nokļūšana Ičas upē izraisīja ūdens organismu, tai skaitā zivju, masveida bojāeju.
VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova atzīmē, ka pieejamās informācijas analīze liecina par "Sthamex F-15" neatbilstošu izmantošanu, tā kā VUGD rīcībā nebija aktuālās šī produkta drošības datu lapas. „Iespējams, amatpersonas, kuras organizēja mācības, nebija informētas par produkta ķīmiskajām un ekoloģiskajām īpašībām. Tas varēja veicināt gan nepiemērotas mācību vietas izvēli, gan drošības pasākumu neveikšanu mācību laikā un vietas sakopšanas darbu neveikšanu pēc tām," piebilst I. Koļegova.
Savukārt, lai ierobežotu varbūtību, ka līdzīgi gadījumi varētu atkārtoties, VVD ir sniedzis rekomendācijas VUGD, kas paredz iekšējo instrukciju izstrādāšanu ar šo produktu, ņemot vērā drošības datu lapā noteikto. Tāpat VVD aicina mācības organizēt industriālās teritorijās ar maksimālu piesardzību un konsultējoties ar VVD reģionālajām struktūrvienībām, lai novērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi.
Tostarp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests noraida tam adresētās apsūdzības un uzskata, ka VDD izmeklēšanas gaitā ignorējis vairākus faktus, uz kuriem VUGD iepriekš bija norādījis.
Piemēram, notikuma vietā, kur VUGD veica mācības, izmantojot putu radītāju, zem tilta ir asfaltēts laukums, kur, pēc aculiecinieku teiktā, tika bieži mazgātas automašīnas. Ņemot vērā, ka VUGD izmantotā putu radītāja drošības datu lapā norādītās ķīmiskās vielas, ir plaši pārstāvētas arī virknē sadzīves ķīmijā lietotajos produktos, piemēram, automašīnu mazgāšanas līdzekļos, netīrumu šķīdinātājos, tīrīšanas putās veļas pulveros un trauku mazgāšanas šķīdumos, VUGD uzskata, ka VVD, veicot piesārņojumu izmeklēšanu un vainīgā meklēšanu, ir rīkojies tendenciozi, vēršoties tikai un vienīgi pret VUGD.
Tāpat VUGD nepiekrīt VVD apgalvojumam par putu koncentrāta un aktuālo datu lapu neatbilstošu izmantošanu, jo VVD kļūdaini pieņēmis, ka mācībās izmantots 2013. gada iepirktais putu koncentrāts. Mācībās izmantotais koncentrāts esot iepirkts 2009. gadā un tā analīzei nevar piemērot 2013. gadā ražotā putu koncentrāta ar izmainīto sastāvu datu lapu, kā to darījis VVD savā analīzē.
Putu ražotājs, sniedzot atbildes uz VUGD uzdotajiem jautājumiem, ir norādījis, ka, balstoties uz viņu zināšanām un laboratorijās veiktajiem pētījumiem, var izslēgt iespēju, ka zivju masveida bojāeja notika tādēļ, ka "Sthamex" nonāca upē, jo daudzums bija pārāk mazs, lai veicinātu zivju bojāeju, kā arī šis produkts nevar izraisīt zivju apdegumus. Turklāt laiks starp notikumiem ir pārāk liels.