Likumprojekta autori norāda, ka starp Latvijas iedzīvotājiem nav pietiekami daudz brīvprātīgu dzimumšūnu donoru, kuri atbilstu izvirzītajiem kritērijiem. Jāņem vērā, ka no viena donora dzimumšūnām valstī var būt ne vairāk par trim dzimušiem bērniem, lai pēc iespējas mazinātu neapzināta incesta risku – iespēju radīt pēcnācējus personām, kuras dzimušas no viena dzimumšūnu donora.
Ar likuma grozījumiem tiks atcelts ierobežojums importēt un eksportēt donora dzimumšūnas medicīniskās apaugļošanas mērķim, informēja Saeimas preses dienestā. Līdztekus likums paredzēs deleģējumu Ministru kabinetam noteikt dzimumšūnu ieguves, apstrādes, uzglabāšanas, izplatīšanas – tostarp eksportēšanas un importēšanas – un izsekojamības kārtību, kā arī kvalitātes un drošības prasības.
Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju Eiropā neauglīgi ir vidēji 8–10 procenti pāru. Latvijā ik gadu tiek veiktas vidēji 1100 ārpusķermeņa apaugļošanas procedūras un mākslīgās apaugļošanas rezultātā katru gadu dzimst 200–300 bērnu. Neauglības ārstēšana un medicīniskā apauļošana ir daļa no Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna, kas cita starpā paredz valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru. Šogad šo pakalpojumu par valsts līdzekļiem paredzēts sniegt 275 pacientiem, bet nākamgad – 660 pacientiem.
Klīnikas "EGV" ārsts ginekologs Māris Arājs portālam "Kasjauns.lv" pastāstījis, ka, lai kļūtu par dzimumšūnu donoru Latvijā, ir jāatbilst vairākiem kritērijiem. Sievietes par donorēm var kļūt līdz 35 gadu vecumam, esot pilnībā veselas, ar labu ģenētisko materiālu. Tāpat arī vīriešiem jābūt veseliem, ne vecākiem par 45 gadiem un ar izcilu spermas analīzi.
Atcelt ierobežojumu importēt un eksportēt donora dzimumšūnas medicīniskās apaugļošanas mērķim nozīmē to, ka pacienti, kuri izvēlējušies šādu apaugļošanas ceļu, lai tiktu pie bērniņa, varēs izvēlēties, kuru Eiropas valsts donoru dzimumšūnas izmantot. Pacients izvēlas valsti (no tām Eiropas valstīm, kurās dzimumšūnu imports un eksports ir atbalstāms), pats sazinās ar attiecīgās valsts donoru banku, veic maksājumu, un donora dzimumšūna no izvēlētās valsts tiek transportēta uz Latviju.
Aizlieguma likvidēšana pavērs plašas izvēles iespējas. Piemēram, iespējams izvēlēties aziāta donora vai pat tumšādaina donora dzimumšūnas, kā rezultātā Latvijas pāriem varētu piedzimt bērniņš ar eksotiskiem vaibstiem – mulats vai aziātiska izskata mazulis. Viss gan esot atkarīgs no ģenētikas, uzsver M. Arājs. Jautājot, vai šādā veidā netiktu pastiprināta rasu sajaukšanās, ārsts teic, ka no tās mūsdienās nav pasargāts neviens, taču donoru dzimumšūnu imports un eksports to nepastiprināšot.