Saskaņā ar līgumu tā esot būvnieku atbildība un valsts prasīs kompensēt zaudējumus no būvniekiem – pilnsabiedrības "SBRE", kas ir būvniecības kompāniju "Re&Re" un "Skonto būve" izveidota apvienība.
Provizoriskie zaudējumi ir 4,3 miljoni latu. Igaunijas ekspertīžu biroja "H-ekspertii" atzinums VNĪ iesniegts policijai, kura turpina izmeklēt notikušā apstākļus.
Iespējamais uguns izcelšanās iemesls esot vai nu dzirksteles no slīpmašīnas, vai izsmēķis. Secināts, ka pilī bijis ilgstošs slēpta ugunsgrēka posms, kad ilgstoši varētu būt gruzdējusi frēzkūdra, kas bēniņos izmantota kā siltumizolācijas materiāls.
Trešdien ar paziņojumu klajā nācis arī pils telpu remontētājs būvnieks "SBRE", norādot, ka pirms policijas oficiālās izmeklēšanas slēdziena par Rīgas pils ugunsgrēka iemesliem VNĪ atsūtījis būvniecības ģenerāluzņēmējam vēstuli ar sevis apmaksātu ekspertu versijām.
VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane trešdien žurnālistiem sacīja, ka VNĪ jau vērsusies arī pie abiem ar pils rekonstrukciju un remontdarbu veikšanu saistītajiem apdrošinātājiem – "Baltijas Apdrošināšanas Nams" un "BTA" – ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu. Ja būvnieki un apdrošinātāji atteiksies segt 4,3 miljonus latu lielos zaudējumus, ko pilij nodarījis ugunsgrēks, VNĪ būšot gatava arī tiesu darbiem.
"SBRE" pārmet VNĪ "dažādu publisku paziņojumu izplatīšanu un policijas izmeklēšanas publisku iespaidošanu", paužot bažas, ka "tas tiek darīts, lai novērstu sabiedrības uzmanību no patiesās situācijas ar Rīgas pils projektu un VNĪ nesaimnieciskās rīcības".
B. Strautmane stāsta, ka patlaban jau sagatavots jauns Rīgas pils rekonstrukcijas tehniskais projekts. Patlaban pasūtīta neatkarīga projekta ekspertīze, turklāt projekts jau iesniegts saskaņošanai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un Rīgas pilsētas būvvaldē. Ar šīm institūcijām ir jāsaskaņo tehniskā projekta izmaiņas, kas veiktas, ņemot vērā jumta konstrukciju reālo stāvokli un to nestspēju pēc ugunsgrēka.
Jau vēstīts, ka 20. jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, ko izdevās likvidēt tikai pēc 16 stundām. Kopējā pils degšanas platība bija 3200 kvadrātmetru – izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2400 kvadrātmetru platībā, 4. stāvā izdega 600 kvadrātmetru platībā, bet 3. stāvā – 200 kvadrātmetru platībā. Par ugunsgrēka iemesliem sākts kriminālprocess.
Iepriekš ir bijušas vairākas spekulācijas par ugunsgrēka izcelšanās iemesliem. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) pieļāva, ka decembrī varētu būt zināmi ekspertīžu rezultāti kriminālprocesā. Viņš atzīmēja, ka par Rīgas pili ir astoņas dažādas neatkarīgas ekspertīzes, kas joprojām notiek, tāpēc kriminālprocess stāv uz vietas, jo iesaistīti daudzi dažādi neatkarīgie eksperti. Ministrs gan nekomentēja, vai šajā kriminālprocesā ir aizdomās turamie.
Valsts policija (VP) jau vasarā uzsvēra, ka kriminālprocesā un ugunsgrēka iemesla skaidrošanā ir jāiegulda liels darbs – jāveic ekspertīzes un jānopratina daudz liecnieku, kā arī jāveic citas izmeklēšanas darbības, lai arī ar savām hipotēzēm par ugunsgrēka iemesliem iepriekš nākuši klajā būvnieku pārstāvētie eksperti.
VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins toreiz informēja, ka izmeklēšanā ir piesaistīti ievērojami kriminālpolicijas resursi – zinošākie izmeklētāji un operatīvie darbinieki.