Pētījuma rezultāti liecina, ka nedaudz vairāk par desmito daļu aptaujāto uzskata, ka Latvija dodas "ragaviņās uz mežu" (12 %), "uz demokrātiskas Eiropas valsts situāciju" (11 %) un "caur ērkšķiem uz zvaigznēm" (11 %).
Salīdzinājumā ar 2009. gadā veiktu līdzīga rakstura pētījumu šogad vērojamas nelielas pozitīvas izmaiņas iedzīvotāju vērtējumā. Tostarp šogad aptaujātie retāk nekā 2009. gadā uzskata, ka Latvija iet uz "aizej tur, nezin kur" (2009. gadā 53 %, 2013. gadā 46 %). Turklāt pozitīvos attīstības virzienus – "uz demokrātiskas Eiropas valsts situāciju", "caur ērkšķiem uz zvaigznēm", "uz laimīgo zemi" un "uz miera un pārticības malu" – šogad aptaujātie minējuši nedaudz biežāk nekā 2009. gadā.
Lūgti norādīt, kurš būtu spējīgs iznest Latviju saulītē, visbiežāk aptaujātie atzīmējuši gudrākus politiķus (45 %). Interesanti, ka jau ilgstoši augstā amatā darbojošos politiķi Ministru prezidentu Valdi Dombrovski aptaujātie minējuši ievērojami retāk (7 %). Tiesa, salīdzinoši reti aptaujātie norādījuši arī citus tēlus – Laimes lāci (12 %), jaunu partiju (8 %), Lāčplēsi (5 %), Neo (4 %), Sprīdīti (4 %), Antiņu (4 %) u. c.
Tajā pašā laikā aptaujāto vidū nav bijis vienota viedokļa par to, kāda literārā darba nosaukums visprecīzāk raksturotu situāciju Latvijā. Aptaujātie salīdzinoši bieži atzīmējuši "Akmeņaino ceļu" (10 %), "Sūnu ciema zēnus" (8 %), "Dibenā" (7 %), "Nāves ēnā" (7 %) un "Uz jauno krastu" (7 %). Visretāk aptaujātie uzskatījuši, ka situāciju Latvijā varētu rakstot "Ceļš uz panākumu virsotni" (1 %) un "Bagātību sala" (1 %).
"Minētās aptaujāto atbildes ļoti spilgti un izteiksmīgi atklāj lielas iedzīvotāju daļas sajūtas par pašreizējo situāciju, kad šķiet, ka viens laikmets jau ir beidzies, aizgājis un vairs neatgriezīsies, bet jauns vēl nav sācies," šos datus komentē tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš. "Tāpēc rodas sajūta, ka patlaban kolektīvi mēs esam kaut kur bezmērķīgi un nesaprotami iestrēguši, un ir bažas, ka valsts vadītāju pašreizējās aktivitātes mūs ved tikai vēl dziļākā purvā. Tas viss rada nedrošības sajūtu un bailes, kas savukārt izsauc neapmierinātību. Šķiet, ka šis ir krēslas un apjukuma laikmets, kurā dzīvojam! Taču labā ziņa ir tāda, ka šāds laiks nekad neilgst mūžīgi."
Aicināti norādīt, kuri tēli vislabāk raksturo tipisku Latvijas iedzīvotāju, aptaujātie visbiežāk minējuši Ezīti miglā (25 %) un Gulbi, līdaku un vēzi (22 %). Salīdzinoši bieži aptaujātie atzīmējuši arī Trešo – jaunāko tēva dēlu (17 %), Pelnrušķīti (17 %) un Sprīdīti (17 %). Tikmēr 12 % aptaujāto norādījuši arī Buratino, bet 10 % – Ēzelīti Ī-ā. Tiesa, 9 % aptaujāto uzskata, ka tipisku Latvijas iedzīvotāju neraksturo neviens no minētajiem tēliem.
Lūdzot izvēlēties tēlu, kuram aptaujātie paši vēlētos līdzināties, visbiežāk minēts Robins Huds (14 %) un Lāčplēsis (13 %). Nedaudz retāk aptaujātie atzīmējuši arī Pelnrušķīti (9 %), Runci Leopoldu (8 %), Sprīdīti (6 %), Ostapu Benderu (6 %) u. c. Jāpiebilst, ka tiem tēliem, kuri, pēc aptaujāto domām, vislabāk raksturo tipisku Latvijas iedzīvotāju – Ezītis miglā un Gulbis, līdaka un vēzis –, viņi paši vēlētos līdzināties salīdzinoši reti.
Savukārt tie tēli, kuriem aptaujātie visbiežāk vēlētos līdzināties, – Robins Huds un Lāčplēsis – reti atzīti par tādiem, kas raksturo tipisku Latvijas iedzīvotāju. Interesanti, ka Pelnrušķīte ir starp biežāk minētajiem tēliem, gan raksturojot, kam Latvijas iedzīvotāji līdzinās, gan norādot, kam paši aptaujātie vēlētos līdzināties. Tiesa, lielākā daļa aptaujāto atzīmējuši, ka nevēlētos līdzināties nevienam no piedāvātajiem tēliem (31 %).
Sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Klāvs Sedlenieks atzīmē: "Pētījuma rezultāti liek domāt, ka pēdējā gada laikā Latvijas iedzīvotāji ir vēl vairāk apjukuši – ezītis, kas maldās miglā, un gulbis, līdaka un vēzis, kas katrs velk uz savu pusi, tiek minēti kā biežākās metaforas, raksturojot vidējo Latvijas iedzīvotāju. Turklāt nevar nepieminēt, ka uzskati par tēliem, kas raksturo vidējo Latvijas iedzīvotāju, ir samērā līdzīgi. Vienlaikus ir nepārprotami skaidrs, ka šis nav stāvoklis, kurā respondenti vēlētos sevi redzēt, jo lomu modeļi (tie, kam vēlētos līdzināties) pilnīgi atšķiras no realitātes."
Visbeidzot, vaicāti, ko iedzīvotāji visvairāk vēlētos atrast, lai uzlabotu savu ekonomisko stāvokli, visbiežāk aptaujātie atzīmējuši jaunu darbavietu (28 %). Salīdzinoši bieži aptaujātie arī norādījuši, ka gribētu atrast pazudušos "Latvenergo" trīs miljonus (17 %). Tikmēr retāk aptaujātie atzīmējuši, ka gribētu atrast Aladina lampu (10 %), vietu, kur nauda aug vai žāvējas (8 %), Bagātību salu (8 %) u. c. Jāpiebilst, ka šogad aptaujātie retāk nekā 2009. gadā atzīmējuši, ka vēlētos atrast jaunu darbavietu (2009. gadā 35 %, 2013. gadā 28 %). Tiesa – tā vēl joprojām ir visbiežāk atzīmētā vēlme.