Saeimas preses dienests informēja, ka likumprojekts arī paredz izveidot vienotu sabiedriskā transporta pakalpojumu sistēmu.
Par likumprojektu atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš norāda, ka pašlaik likums pašvaldībām atļauj noteikt lētākas biļetes iedzīvotājiem sabiedriskajā transportā, ja pārvadātājam ar šo atvieglojumu noteikšanu radītos zaudējumus pilnībā kompensē no pašvaldības budžeta. Taču grozījumi papildina likumu ar jaunu noteikumu, paredzot, ka braukšanas maksas atvieglojumu vienīgais kritērijs nedrīkst būt personas deklarētā dzīvesvieta.
Satversmē noteiktais vienlīdzības princips liedz valsts un pašvaldību institūcijām izdot tiesību normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Taču Rīgas dome (RD), pieņemot lēmumu noteikt atšķirīgu braukšanas maksu sabiedriskajā transportā rīdziniekiem un Rīgā nedeklarētajiem iedzīvotājiem, pārkāpusi Satversmes 91 .pantu, kas nosaka, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, debatēs skaidroja "Vienotības" deputāte, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs norādījis, ka Saeimai nav nekāda pamatojuma neļaut pašvaldībai noteikt tarifu, kas ir vienāds ar pašizmaksu. Tāpat nevar aizliegt pašvaldībai piemērot atlaides saviem iedzīvotājiem.
"Tā vietā, lai meklētu finansējumu, kā atlaides piemērot arī citiem Latvijas iedzīvotājiem, kas apmeklē galvaspilsētu un lieto Rīgas sabiedrisko transportu, valdošā koalīcija karo pret rīdzinieku interesēm un pārkāpj pašvaldības tiesības," uzskata N.Ušakovs. "Taču Rīgas dome tik un tā atradīs tiesiskus risinājumus, lai rīdzinieki saņemtu sabiedriskā transporta biļešu atlaides, kā esam solījuši."
Grozījumi likumā noteiks sabiedriskā transporta padomi, kurā strādās 10 locekļi – pieci satiksmes ministra iecelti pārstāvji un pieci attiecīgo plānošanas reģionu attīstības padomju deleģēti pārstāvji pa vienam no katra plānošanas reģiona.
Likumprojekts paredz, ka par 2012. un 2013. gadu pārvadātājam ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkla maršrutos kompensē no valsts budžeta.
Likuma grozījumi arī precizēs regulāro pasažieru pārvadājumu definīciju, valsts institūciju un pašvaldību kompetenci sabiedriskā transporta nozarē, kā arī noteiks jaunu terminu – reģionālās nozīmes maršruts.
Likumprojektu sagatavojusi Tautsaimniecības komisija, un tā norāda, ka vienota maršrutu tīkla pārzināšana ļaus izveidot vienotu un izmaksu efektīvu reģionālās nozīmes maršrutu tīklu. Grozījumi arī sabalansēs pārvadājumu apjomu ar valsts budžetā pieejamo finansējumu. Plānots, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā Saeimai vēl jāskata trešajā galīgajā lasījumā.