Bērziņš sarunā ar aģentūru LETA neizslēdza iespēju, ka kāds VL-TB/LNNK biedrs varētu būt paudis attieksmi par alternatīvas meklēšanu, taču vakar, 9. septembrī, valdes sēdē šāds jautājums nav pārspriests.
Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka nacionālās apvienības biedri sarunā ar kultūras nozares pārstāvjiem vēlējušies uzzināt, vai jomas pārstāvji varētu ieteikt cienījamu ministra kandidātu Ž. Jaunzemes-Grendes vietā.
Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne aģentūrai LETA skaidroja, ka tikšanās laikā 9. septembrī Kultūras alianses pārstāvji taujājuši, kas būs ministrs pēc 12. Saeimas vēlēšanām, ja jau Ž. Jaunzeme-Grende paziņojusi, ka uz šo amatu pēc 2014. gada oktobra vairs nepretendēs. Uz to nacionālās apvienības pārstāvji atbildējuši, ka par šo jautājumu nav spriests.
I. Līne uzsvēra, ka tikšanās laikā ar Kultūras aliansi nacionālās apvienības pārstāvji nav prasījuši kādu alternatīvu kandidātu pašreizējai ministrei 11. Saeimas darbības laikā.
Jau ziņots, ka pēdējās dienās kultūras nozarē valda domstarpības par Ž. Jaunzemes-Grendes atbilstību amatam. Domstarpības kļuva publiskas pēc tam, kad Ž. Jaunzeme-Grende pretēji konkursa komisijas rekomendācijai atteicās iekļaut valdes sastāvā līdzšinējo Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktoru Andreju Žagaru. Pēc šī ministres lēmuma izskanējušas prasības pēc viņas demisijas.
Pati Ž. Jaunzeme-Grende norāda, ka prasībai par demisiju neredz nevienu pamatotu argumentu. Līdzīgu viedokli paudusi arī nacionālā apvienība.
Jau ziņots, ka "TV3" raidījuma "Nekā personīga" rīcībā ir nonācis auditorfirmas "Ernst & Young" ziņojums par LNO veiktā funkciju audita rezultātiem, un tie liecina, ka Ž. Jaunzemei-Grendei neesot taisnība, sakot, ka LNO ir slikti pārvaldīta.