Rīgas pilsētā pēdējos gados nav vērojams audžuģimeņu skaita palielinājums un salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu audžuģimeņu skaits ir samazinājies par trim ģimenēm. Ja 2012. gadā Rīgā bija 56 audžuģimenes, kurās pieņemti 198 bērni, šobrīd 53 audžuģimenēs ievietoti 193 bērni jeb 27 % no kopējā bērnu skaita, kam nepieciešama ārpusģimenes aprūpe.
Pārējie bērni, kas palikuši bez vecāku aprūpes, uzturas krīzes centros vai bērnu ciematos, vai bērnunamos, kuros pašvaldībai šogad nācies palielināt vietu skaitu, lai ievietotu tajos vēl 40 bērnus. Pērn pirmajā pusgadā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas bērniem pakalpojumu saņēmuši 480 bērni, šā gada pirmajā pusgadā – 531.
Lai mainītu situāciju, kad bērni nonāk bērnunamos un pēc iespējas vairāk bērniem nodrošinātu iespēju augt ģimeniskā vidē, pašvaldība iecerējusi aktivizēt audžuģimeņu kustību – Labklājības departaments izveidojis audžuģimeņu attīstības plānu, kas šobrīd tiek saskaņots ar bāriņtiesu.
"Audžuģimeņu attīstības plāna mērķis būtu ar materiāliem un nemateriāliem līdzekļiem attīstīt un stimulēt jaunas audžuģimenes, mudināt jau esošās ģimenes uzņemties jaunus bērnus. Mēs gribētu gada vai divu gadu laikā sasniegt situāciju, ka 40 % no ārpusģimenes aprūpes bērniem atrodas audžuģimenēs, lai samazinātu bērnu īpatsvaru bērnunamos," uzsvēra K. Jasinkevičs.
Nākamais mērķis, kā uzlabot apstākļus bērniem, kas palikuši bez vecāku aprūpes, būtu bērnu ciematu attīstīšana. "Mēs visu saucam par bērnunamiem, bet tādas vietas kā "Grašu bērnu ciems" un SOS Bērnu ciemati, kur vienā mājiņā dzīvo līdz astoņiem bērniem, pamatoti uzskatām nevis vienkārši par bērnunamiem, bet ģimenei pietuvinātu vidi, jo visus nav iespējams ievietot audžuģimenēs vai aizbildnībā.
Nākamais mērķis būtu ievietot šādus bērnus šādā ārpusģimenes aprūpē," norādīja sociālā darba speciālists.
K. Jasinkevičs uzsvēra, ka audžuģimeņu jautājums jārisina kompleksi - nepieciešama gan nauda, gan prestižs. Kad izstrādātais audžuģimeņu attīstības plāns būs saskaņots ar bāriņtiesas viedokli, departaments piedāvās plānu, kas paredz gan izmaiņas atlīdzībā audžuģimenēm, gan profesionāli organizētas kampaņas, lai ietekmētu sabiedrisko domu, mudinot apsvērt iespēju kļūt par audžuģimeni. K. Jasinkevičs norādīja, ka šāda veida kampaņa būtu ļoti nozīmīga, jo "pašas no sevis tādas domas nerodas".
Audžuģimene ir īslaicīga aprūpe, kur bārenim vai bez vecāku gādības palikušajam bērnam tiek nodrošināta aprūpe ģimenē līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties pie saviem bioloģiskajiem vecākiem. Savukārt, ja tas nav iespējams, bērns tiek vai nu adoptēts, vai arī tiek nodibināta aizbildnība.
Rīgas pašvaldībā izstrādāta īpaša atbalsta programma audžuģimenēm, kas paredz iespēju saņemt atbalstu un konsultācijas dažādās ar bērna aprūpi un audzināšanu saistītās situācijās, arī krīzes situācijās jebkurā diennakts laikā. Pakalpojums nodrošina konsultācijas ar sociālo darbinieku, patronāžas pakalpojumu, psihologa pakalpojumu, pieredzējušu audžuģimeņu atbalstu, krīzes konsultāciju audžuģimenes dzīvesvietā, psihoterapeita pakalpojumus, konsultatīvā un informatīvā tālruņa pakalpojumu, dalību atbalsta grupās, tikšanos ar bērna bioloģisko ģimeni, sociālā pedagoga konsultācijas, kā arī izglītojošo semināru audžuģimenēm un bērnu uzraudzība semināra norises laikā.
Pakalpojums tiek nodrošināts Rīgas pašvaldībā deklarētajām audžuģimenēm un audžuģimenēm ārpus Rīgas, kurās ir ievietoti Rīgas pašvaldības bērni, kā arī aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kurām Rīgas Sociālais dienests ir izvērtējis nepieciešamību pēc pakalpojuma.