Pētījumu aģentūras "Factum" veiktā sabiedriskās domas aptauja par iedzīvotāju informētību eiro ieviešanas jautājumos, kas veikta no 10. jūlija līdz 24. jūlijam, liecina, ka pēdējo divu mēnešu laikā iedzīvotāju informētība ir pieaugusi par septiņiem procentpunktiem. Savukārt attieksme par eiro ieviešanu ir stabila – jūlijā, tāpat kā jūnijā, pāreju uz eiro atbalsta 38 % aptaujāto, bet pret eiro ieviešanu ir 53 %. Iedzīvotāju noskaņojuma dinamika ir līdzīga kā citās valstīs dažus mēnešus pirms eiro ieviešanas.
"Jau 65 % no respondentiem jūtas informēti par eiro ieviešanas jautājumiem," skaidro Finanšu ministrijas Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene. "Līdz ar 1. janvāra tuvošanos, iedzīvotājiem eiro kļūst par ikdienā svarīgu jautājumu. Aptaujātie kā īpaši būtiskus uzsver praktiskos jautājumus – vairāk nekā 80 % interesē, kā eiro ietekmēs algas un pensijas. Turklāt gandrīz tikpat daudziem aktuāls ir cenu aspekts."
"Sabiedrības noskaņojums ir adekvāts. Un katrā valstī ir arī unikālie faktori, kas ietekmē sabiedrības viedokli," stāsta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, socioloģijas doktore Dagmāra Beitnere-Le Galla. "Ņemot vērā vēsturisko pieredzi, latvieši pēc dabas ir konservatīvi un skeptiski noskaņoti pret pārmaiņām, visu jauno. Turklāt pieredze liecina, ka iedzīvotāji arī sabiedriskās domas pētījumos mēdz paust biežāk dzirdēto viedokli, nevis personīgo attieksmi. Prognozēju, ka attieksmes maiņa būs vērojama līdz ar faktisko eiro ieviešanas brīdi, kad iedzīvotāji varēs personīgi pārliecināties par eiro ieviešanas rezultātu."
"Arī Igaunijā cilvēkiem eiro ieviešana raisīja jautājumus – pēdējo pusgadu pirms pārejas uz eiro nevienas ģimenes pusdienas neizpalika bez eiro diskusijām. Tomēr, kad visi redzēja, ka būtībā ikdienas dzīve nav mainījusies un ka dažas lietas dzīvē, piemēram, ceļošana, ir kļuvušas vienkāršākas, cilvēku atbalsts eiro pieauga," tā "SEB bankas" valdes loceklis Indreks Julge.