Šajā skaitā šobrīd nav ieskaitīti ārpus Latvijas dzimušie bērni, dati arī var tikt precizēti, ņemot vērā, ka gada laikā CSP bērnus uzskaita pēc to reģistrēšanas, nevis dzimšanas mēneša, savukārt bērna dzimšanu var reģistrēt viena mēneša laikā pēc piedzimšanas.
Salīdzinājumā ar 2012. gadu dabiskā pieauguma rādītāji nav uzlabojušies. Pagājušā gada septiņos mēnešos Latvijā piedzima 11 731 bērns un mirušo iedzīvotāju skaits pārsniedza dzimstības rādītājus par 5460 cilvēkiem, kas ir par 280 cilvēkiem mazāk nekā šogad.
Viens no nelielā dzimstības pieauguma faktoriem ir lielāks sieviešu skaits vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem. Saskaņā ar 2012. gadā statistiku jaundzimušā mātes vidējais vecums bija 29,3 gadi, bet, piedzimstot pirmajam bērnam – 26,6 gadi. Šo vecumu sasniedza sievietes, kuras dzimušas no 1983. līdz 1987. gadam, kad Latvijā bija vislielākais dzimušo skaits.
2013. gada sākumā 15,5 % no sievietēm reproduktīvajā vecumā (15–49 gadi) bija 25–29 gadus vecas salīdzinājumā ar 13,3 % sieviešu 2008. gada sākumā, kad bija lielākais dzimušo skaits pēdējo 10 gadu laikā. Tāpēc, lai varētu apstiprināt dzimstības uzlabošanos, dzimušo skaita pieaugumam būtu jābūt lielākam. Pozitīvi vērtējams tas, ka turpina palielināties otro un trešo bērnu īpatsvars dzimušo kopskaitā.
Atbilstoši pašreizējai sieviešu vecuma struktūrai sieviešu skaits reproduktīvajā vecumā nākotnē būtiski samazināsies, jo, sākot ar 1991. gadu, dzimstība valstī samazinājās. Jāņem vērā arī pēdējo gadu migrācijas tendences, piemēram, 2012. gadā no valsts emigrēja 12,6 tūkstoši sieviešu, no kurām 66,5 % bija vecumā no 15 līdz 49 gadiem.