VAAD lēmumā par fitosanitāro pasākumu piemērošanu noteikts, ka apstādījumi, kuros konstatēts šis augu karantīnas organisms, tiek atzīti par bakteriālo iedegu perēkli un teritorija 3 km rādiusā ap perēkli – par buferzonu. Pamatojoties uz pieņemto lēmumu par fitosanitārajiem pasākumiem, jāiznīcina divas inficētās bumbieres, ābele ar vizuālajām bakteriālo iedegu pazīmēm un klinteņu dzīvžogs 26 m garumā.
Valsts augu aizsardzības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre informēja, ka patlaban buferzonā pastiprināti tiek veiktas pārbaudes, lai konstatētu, vai organisms ir izplatījies apkārtējā teritorijā.
Šogad VAAD veicis 618 pārbaudes bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) atklāšanai. Tāpat kā katru gadu, īpaša uzmanība tiek pievērsta stādaudzētavām un to apkārtnei – tur šogad veiktas jau 195 pārbaudes, kā arī komercdārziem – lielajiem augļu dārziem, kur tiek audzēti tirdzniecībai paredzētie augļi, – tajos veiktas 182 pārbaudes. Pārējās pārbaudes veiktas dažādās šīs slimības saimniekaugu augšanas vietās – piemājas dārzos, pamestos dārzos, apstādījumos, savvaļā, kā arī tirdzniecības vietās.
Līdz 7. augustam noņemti 335 paraugi, no tiem izanalizēti 199. Bakteriālās iedegas konstatētas divos savstarpēji tuvā attālumā no bumbierēm ņemtos paraugos Tukuma novadā.
Latvijā bakteriālā iedega pirmo reizi konstatēta 2007. gada jūlijā, kad atklāti 26 šīs slimības perēkļus VAAD inspektori atklāja Zemgales, Rīgas, Latgales un Dienvidkurzemes reģionos. Visplašāk bakteriālās iedegas bija izplatīta Zemgalē. Apkarot bakteriālo iedegu var vienīgi, izcērtot un iznīcinot inficētos un apkārtesošos kokus, tādēļ tika piemēroti ļoti strikti fitosanitārie pasākumi. 2011. gadā atklāts tikai viens perēklis Zemgalē, bet 2012. gadā bakteriālās iedegas Latvijā netika konstatētas.