Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Valdība šodien aiz slēgtām durvīm lemj par valsts budžeta jaunās politikas iniciatīvām 2014., 2015. un 2016. gadam, tāpēc ar šo jautājumu saistītie dokumenti žurnālistiem nav pieejami. Aģentūras LETA rīcībā nonācis viens no valdības sēdē izskatāmajiem dokumentiem – saraksts, kurā prioritārā secībā sakārtotas ministriju iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem.

Saraksta pirmajā vietā ir Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku brigādes mehanizācija, kam 2014. gadā nepieciešami 3,16 miljoni latu, 2015. gadā – 8,67 miljoni latu, 2016. gadā – 13,09 miljoni latu.

Otrajā vietā ir jaunatnes valstiskās audzināšanas sistēmas attīstība, kam 2014. gadā vajag 229 913 latus, bet 2015. gadā un 2016. gadā ik gadu 199 913 latus. Arī trešajā vietā ir iekļauta Aizsardzības ministrijas vajadzība, proti, zemessardzes spēju stiprināšana un efektīvas rezervju sistēmas pilnveidošana, kam 2014. gadā nepieciešami 1,44 miljoni latu, 2015. gadā – 7,57 miljoni latu, bet 2016. gadā – 6,98 miljoni latu.

Prioritāšu saraksta ceturtajā vietā iekļauta vecāku pabalsta un bērnu kopšanas pabalsta sistēmas pilnveidošana, kam 2014. gadā nepieciešami 27,22 miljoni latu, 2015. gadā – 27,18 miljoni latu, bet 2016. gadā – 26,87 miljoni latu.

Šīs četras saraksta augšgalā iekļautās prioritātes saņēmušas katra 11,5 punktus, un tās sarakstā iekļautas, sarindojot iniciatīvas iesniedzējus alfabētiskā kārtībā. Pārējās jaunās politikas iniciatīvas saņēmušas mazāku vidējo punktu skaitu. Sarakstā kopumā iekļautas 245 jaunās politikas iniciatīvas.

Saraksta pirmajā desmitniekā nav iekļauta neviena Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas vai Satiksmes ministrijas iesniegtā jaunā politikas iniciatīva.

Piektajā vietā sarakstā iekļauta valsts kiberdrošības stiprināšana, kam 2014. gadā nepieciešami 615 785 lati, 2015. gadā – 1,57 miljoni latu, 2016. gadā – 2,16 miljoni latu.

Sestajā vietā iekļauta reemigrācijas atbalsta pasākumu īstenošana, kam ik gadu laikā no 2014. līdz 2016. gadam vajadzīgi 86 000 latu. Septītajā vietā iekļauta sadarbības ar diasporu stiprināšana, kam ik gadu laikā no 2014. līdz 2016. gadam vajadzīgi 480 000 latu, bet astotajā vietā ir Sabiedrības integrācijas fonda iecerētie reemigrācijas atbalsta pasākumi, kam ik gadu laikā no 2014. līdz 2016. gadam vajadzīgi 274 000 lati. Devītajā vietā ir Sabiedrības integrācijas fonda pasākums "Veselīga dzīvesveida veicināšana", kam nākamā gada budžetā nepieciešami 1,395 miljoni latu, 2015. gadā un 2016. gadā katru gadu 1,81 miljons latu.

Desmitajā vietā iekļauta Ekonomikas ministrijas iesniegtā iniciatīva, kas paredz Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla nodrošināšanu un paplašināšanu un kam nākamgad budžetā nepieciešami 830 000 lati, 2015. gadā – 1,68 miljoni latu, 2016. gadā – 845 606 lati.

Tāda vajadzība kā speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde iekļauta saraksta 17. vietā. Šim mērķim nākamgad un 2015. gadā būtu ik gadu nepieciešami 8,47 miljoni latu, bet 2016. gadā – 8,55 miljoni latu. No Iekšlietu ministrijas prioritātēm augstāku – 11. vietu – prioritāšu sarakstā izpelnījusies cita vajadzība - depo ēku būvniecība, rekonstrukcija vai renovācija, kam nākamgad vajag 688 000 latus, 2015. gadā – 2,67 miljonus latu, bet 2016. gadā – 4,74 miljonus latu.

No Veselības ministrijas iesniegtajām prioritātēm visaugstākajā – 13. vietā – iekļuvusi veselības veicināšanas pasākumu nodrošināšana, kam nākamgad nepieciešami 341 966 lati, 2015. gadā – 198 458 lati, 2016. gadā – 108 458 lati, bet 18. vietā iekļauta Veselības ministrijas iesniegtā iniciatīva, kas paredz palielināt rehabilitācijas pakalpojumus. Šim mērķim nākamgad būtu nepieciešami 508 243 lati, 2015. gadā – 4,4 miljoni latu, 2016. gadā – 11,37 miljoni latu.

No Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm sarakstā augstāko – 12. vietu ieguvis pasākums ārzemēs dzīvojošo Latvijai piederīgo identitātes uzturēšanai, kam nākamgad nepieciešami 179 000 latu, 2015. gadā – 176 000 latu, 2016. gadā – 181 000 latu. Iniciatīva "zinātnes bāzes finansējums" iekļauta 32. vietā, tai nākamgad nepieciešami 21,39 miljoni latu, 2015. gadā – 27,58 miljoni latu, 2016. gadā – 32,79 miljoni latu.

Autoceļu sakārtošanas programma iekļauta 22. vietā. Šai iniciatīvai nākamgad būtu nepieciešami 28,9 miljoni latu, 2015. gadā – 59,6 miljoni latu, bet 2016. gadā – 90,1 miljons latu.

No Finanšu ministrijas iesniegtajām jaunajām politikas iniciatīvām augstāko – 35. vietu – ieņem pasākums, kas paredz radikālu rīcību ēnu ekonomikas apkarošanai nodokļu administrēšanas un muitas lietu jomā. Šim mērķim nākamgad būtu nepieciešami 6,89 miljoni latu, 2015. gadā – 11,9 miljoni latu, 2016. gadā – 7,99 miljoni latu.

Tāda vajadzība kā valsts galvojums hipotekārajiem kredītiem ģimenēm ar bērniem iekļauts 38. vietā. Šai vajadzībai nākamgad būtu nepieciešami 511 000 lati, bet nākamajos divos gados finansējums nav nepieciešams. 39. vietā vietā iekļauta cita Ekonomikas ministrija iniciatīva – valsts kapitāla daļu pārvaldības biroja izveide un uzturēšana, kam nākamgad nepieciešami 380 590 lati, bet 2015. gadā un 2016. gadā ik gadu 420 708 lati.

Ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu gaidīšanas rindu mazināšana iekļauta 45. vietā. Šim mērķim nākamgad nepieciešami 8,87 miljoni latu, aiznākamgad – 14,24 miljoni latu, bet 2016. gadā – 41,26 miljoni latu. Stacionāro pakalpojumu rindu mazināšana iekļauta 57. vietā, šim mērķim nākamgad nepieciešams 3,71 miljons latu, bet 2015. un 2016. gadā ik gadu 5,04 miljoni latu. Pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazinājums par 50% iekļauts 46. vietā, šai vajadzībai nākamgad nav nepieciešams finansējums, bet 2015. un 2016. gadā ik gadu vajadzīgi 5,308 miljoni latu.

Savukārt 100.vietā prioritāšu sarakstā ir mediķu algu paaugstināšana, kam nākamgad vajag 24,9 miljonus latu, 2015.gadā - 41,43 miljonus latu, bet 2016.gadā - 66,51 miljonu latu. Akadēmiskā personāla zemāko mēneša darba algu likmju paaugstināšanā augstskolām un koledžām iekļauta 101.vietā, un šim mērķim nākamajos trīs gados ik gadu nepieciešami 30,34 miljoni latu. Savukārt pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaistes programmai prioritāšu skalā paredzēta 99.vieta. Šim mērķim nākamgad nepieciešami 9,99 miljoni latu, 2015.gadā - 45,26 miljoni latu, 2016.gadā - 98,05 miljoni latu.

Tāda iniciatīva kā pakāpeniska mēnešalgu izlīdzināšana līdzīgu darbu veicējiem valsts pārvaldē ir 56. vietā. Šim mērķim nākamgad būtu nepieciešams 13,61 miljons latu, 2015. gadā – 14,66 miljoni latu, bet 2016. gadā – 19,04 miljoni latu.

Svešvalodas apguve skolēniem jau no 1. klases ir prioritāšu saraksta 58. vietā. Šim pasākumam nākamgad būtu nepieciešami 255 084 lati, 2015. gadā – 1,02 miljoni latu, 2016. gadā – 1,53 miljoni latu. Savukārt 65. vietā iekļauta obligātā peldētapmācība 1. –4.klašu audzēkņiem, kam nākamos trīs gadus ik gadu vajadzētu 2,88 miljonus latu.

No Kultūras ministrijas iesniegtajām jaunajām politikas iniciatīvām visaugstāko – 24. vietu prioritāšu skalā ieņēmis pasākums nacionālās identitātes un piederības stiprināšanai, pilsoniskās sabiedrības attīstībai un diasporas atbalstam, kam nākamgad nepieciešami 3,13 miljoni latu, 2015. gadā – 4,08 miljoni latu, bet 2016. gadā – 4,5 miljoni latu.

Savukārt 29. vietā iekļauts pasākums "Kultūras telpas attīstība", kam nākamgad nepieciešami 23,16 miljoni latu, 2015. gadā – 31,47 miljoni latu, bet 2016. gadā – 29,78 miljoni latu.

Teju 30 miljonus latu nākamgad gribētu saņemt Ekonomikas ministrija pasākumam "Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda izveide konkurētspējīgas elektroenerģijas kopējās cenas nodrošināšanai". Šī iniciatīva ierindota 62. vietā, un nākamgad tai būtu nepieciešami 28,99 miljoni latu, 2015. gadā – 43,94 miljoni latu, 2016. gadā – 50,11 miljoni latu.

Pats pēdējais 245. prioritāšu sarakstā ir Ekonomikas ministrijas iesniegtais pasākums "Mājsaimniecības apsekojumu organizācijas pilnveidošana, izmantojot internetā aizpildītas aptaujas lapas".

Sarakstā iekļautas arī dažādas citas ministriju vajadzības – Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā pasākumu norisē iesaistīto Valsts policijas amatpersonu nodrošināšana ar formastērpiem, vēstniecību Indijā un Korejas Republikā atvēršana, Latvijas dalības Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts statusā nodrošināšana, elektroniska komercķīlas reģistrācija, zaudējumu segšana Latvijas Pastam par preses piegādi laukos un citi. Iekšlietu ministrija prasījusi arī papildu līdzekļus Drošības policijai nākamgad 2,36 miljonus latu, 2015. gadā – 1,77 miljonus latu, 2016. gadā – 1,66 miljonus latu, taču informācija par to, kam tieši šī nauda vajadzīga, ir slepena.

Saskaņā ar šo sarakstu jaunām politikas iniciatīvām nākamgad nepieciešami 501,392 miljoni latu, 2015. gadā – 693,553 miljoni latu, bet 2016. gadā – 905,049 miljoni latu.

Finanšu ministrijā iepriekš informēja, ka indikatīvas fiskālas iespējas, ko nākamgad varētu papildus piešķirt nozaru ministriju tēriņiem, ir 50 miljoni latu.