Juridiskajai komisijai būtu jānodrošina ekspertu diskusija par Saeimas pilnvarām ar eiro ieviešanu saistītajos jautājumos, tostarp par tās iespējām mainīt eiro ieviešanas laiku Latvijā. Diskusijā komisijai vajadzēs iesaistīt dažādu viedokļu paudējus, sniedzot līdzvērtīgas iespējas savu viedokli paust arī kolektīvā iesnieguma autoru deleģētiem ekspertiem.
Atkarībā no diskusijas rezultātiem Juridiskajai komisijai būs jālemj par iniciatīvas tālāko virzību.
Par šo lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimas sēdē.
Komisijas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) šodien komisijas sēdē vaicāja, vai ir vērts šo iniciatīvu tik vēlu nodot Juridiskajai komisijai. Viņš pauda viedokli, ka šis jautājums tika pārāk ilgi "nomuļļāts", tomēr arī iniciatīvas autori varēja būt ātrāki. Komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (SC) gan uzsvēra, ka komisija šo jautājumu nemēģināja novilcināt un visu darīja laikus. Arī deputāte Janīna Kursīte-Pakule ("Vienotība") sacīja, ka komisija neko nav "muļļājusi" vai novilcinājusi.
Kolektīvajā iesniegumā par eiro ieviešanas atlikšanu norādīts, ka ir veikta eiro ieviešanas kampaņa, bet nav veikts kvalitatīvs ekonomisks pamatojums un eiro ieviešanas 2014. gadā seku analīze un izvērtējums. Iniciatīvas autori norāda uz zemo atbalstu eiro ieviešanai no nākamā gada janvāra un papildu maksājumiem, kas mūsu valstij būs jāveic, iestājoties eirozonā. Iniciatīvu platformā "www.manabalss.lv" parakstījuši 10 384 Latvijas pilsoņi. Iniciatīvas autors un iesniedzēju pārstāvis ir Ģirts Mazurs.
Iesniegumā kā vēlamā iniciatīvas turpmākā virzība pēc tās izskatīšanas norādīta referenduma rīkošana par eiro ieviešanas laiku.
Kolektīvais iesniegums "Saglabāt latu kā Latvijas valūtu" ir ceturtā pilsoņu iniciatīva, kas iesniegta parlamentā, izmantojot Saeimas Kārtības rullī paredzēto iespēju vērsties parlamentā ar vismaz 10 000 pilsoņu parakstītu iesniegumu.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Kolektīvais iesniegums nedrīkst saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. Tas nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.
Iesniegumu var parakstīt Latvijas pilsoņi, kas tā iesniegšanas dienā sasnieguši 16 gadu vecumu. Parakstus iespējams vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstu identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība.